14.decembrī vidusskolēniem bija iespēja tikties ar Latvijas nacionālās Bibliotēkas Projektu vadītāju Liegu Piešiņu, un rakstnieci Noru Ikstenu. Sarunas galvenais temats bija Latvija Kultūras kanons.
” Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai. Kanona diskurss saistāms ar kultūras atmiņas jēdzienu, kas skaidrojams kā cilvēku grupas, noteiktas kultūras pārstāvju kopējas zināšanas noteiktā brīdī. Tādējādi var teikt, ka kanons ir līdzeklis šādas kopējas kultūras atmiņas radīšanai un izplatīšanai. Kanons savā ziņā ir institucionalizēta kultūras atmiņa.” (LKK mājas lapa) Kultūras vērtības tiek pārstāvētas šādās kategorijās: tautas tradīcijas, vizuālā māksla, skatuves māksla, mūzika, literatūra, arhitektūra un dizains, kino.
Nora Ikstena bija viena no literatūras sadaļas veidotājām un šajā sadaļā tika izvēlēti šādi latviešu autori un viņa darbi:
Ēriks ĀDAMSONS (1907-1946) SMALKĀS KAITES 1937
Vizma BELŠEVICA (1931-2005) GADU GREDZENI 1969 DZELTU LAIKS 1987 Triloģija BILLE 1995–1999
Uldis BĒRZIŅŠ (1944) DZEJA
Rūdolfs BLAUMANIS (1863-1908) NOVELES, INDRĀNI 1904
Aleksandrs ČAKS (1901-1950) MANA PARADĪZE 1932 MŪŽĪBAS SKARTIE 1937-1939
Regīna EZERA (1930-2002) ZEMDEGAS 1977
Jānis JAUNSUDRABIŅŠ (1877-1962) BALTĀ GRĀMATA 1921 AIJA 1911-1925
REINIS un MATĪSS KAUDZĪTES (1839-1920;1848-1926) MĒRNIEKU LAIKI 1879
Kārlis MĪLENBAHS (1853-1916) LATVIEŠU VALODAS VĀRDNĪCA
Jānis PORUKS (1871-1911) PĒRĻU ZVEJNIEKS 1895
RAINIS (1865-1929) GALS UN SĀKUMS 1912 UGUNS UN NAKTS 1905
Kārlis SKALBE (1879-1945) ZIEMAS PASAKAS 1913
Ojārs VĀCIETIS (1933-1983) SI MINORS 1982
Imants ZIEDONIS (1933) ES IEEJU SEVĪ 1968 TAUREŅU UZBRUKUMS 1988 EPIFĀNIJAS I un II 1971-1974
Sarunas nobeigumā L.Piešiņa uz sarunu izaicināja Noru Ikstenu, kura atzinās, ka ne visai labprāt dodas uz skolām, bet šoreiz ļāvusies pierunāties. Viņai nav visai patīkamas atmiņas par saviem vidusskolas gadiem padomju laikā 7.vidusskolā, kas bijusi stipri politizēta. Uzzinājām, ka viņas klase labi mācījusies un tāpēc sava dumpīguma dēļ skolas vadība neko pret viņiem nevarēja izdarīt. Visa klase par spīti aizliegumam bija aizbraukusi uz dzejnieka Klāva Elsberga bērēm (dzejnieks gāja bojā mistiskos apstākļos) Rakstniece atzinās, ka skolā nav sapratusi Raiņa dzeju un uzsvēra, ka katram jāatrod sava īstā grāmata. Viņai pašai ļoti tuva ir V.Belševicas daiļrade, bet viņa nekādi nepieņem fantāzijas žanra literatūru. Viņai ļoti patīk angļu valoda, pati daudz lasa angliski, un valoda ir svarīga, kad viņa piedalās grāmatu mesēs un tikšanās reizēs ar lasītājiem. Rakstnieces kontā ir vairāk par 20 grāmatām, daudzas tulkotas dažādās valodās, bet populārākā grāmatas, kas raisījusi pat tādu kā intereses sprādzienu ir ” Mātes piens”. Anglijā viņai nācās strīdēties ar izdevējiem par grāmatas nosaukumu, jo šajā zemē valda uzskats , ka ar mātes pienu baro tikai nabadzīgie iedzīvotāji, un tāpēc tas nebūšot labs signāls lasītājiem. Toties par krievu valodas izdevumu rakstniece atsaucās ļoti atzinīgi.
Paldies skolēniem, kuri palika uz tikšanas par spīti tam, ka trešdien bija tikai 5 stundas.
Inta Cirša
