ESF Plus projekta “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” laikā 7.a klases skolēniem bija iespēja doties uz Ziemeļvidzemes bisofēras rezrevāta dabas izglītības centru, lai nopietnāk pievērstu uzmanību vietai, kurā dzīvojam un gaisam, kuru elpojam, jo viņu pētnieciskais darbs saistījās par tēmu “Gaisa kvalitātes noteikšana, izmantojot piecas ķērpju sugas, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā”, jo apgūstot bioloģijas stundu tematu “Kā elpo organismi?”, skolēni var pētīt, kā gaisa kvalitāte ietekmē dzīvos organismus, jo ķērpji elpo un uzņem vielas tieši no gaisa.
Nodarbības sākumā skolotāja Inta Soma skaidroja par ķērpju uzbūvi – “simbiotiski organismi, kuros sēne un aļģe dzīvo kopā. Aļģe fotosintēzes procesā ražo organiskās vielas, bet sēne uzsūc ūdeni un minerālvielas, tādējādi ķērpji spēj augt uz koku stumbriem un akmeņiem.” Tika pārrunāta ķērpju pielāgošanās spēja dažādām gaisa kvalitātes zonām un to nozīme kā bioindikatoriem, kas palīdz novērtēt piesārņojuma līmeni.
Sadaloties grupās, skolēni noteica, kas ietekmē gaisa kvalitāti (saliekot attēlus, pamatojot savu domu). Saliekot doto puzli, skolēni iepazina jeb atsauca atmiņā kreves ķērpjus, lapu ķērpjus un krūmu ķērpjus.
Nodarbības praktiskajā daļā skolēni izmantoja rāmīti un darba lapas, lai pētītu ķērpju sugu daudzveidību 2 vietās ar atšķirīgu gaisa kvalitāti. Rezultātus apkopojot, notika diskusija par gaisa piesārņojuma ietekmi uz ķērpju sastāvu. Norise attīsta dalībnieku novērošanas, salīdzināšanas un analīzes prasmes.
Tātad vietās, kur gaiss ir tīrs, ķērpji aug bagātīgāk un ir sastopamas jutīgākas sugas, savukārt piesārņotās teritorijās to ir mazāk.
Paldies skolotājai Intai Somai par nodarbību jeb mācīšanos citādāk.
Teksts un foto: Iveta Kupča, 7.a klases audzinātāja, STEM skoloas somas koordinatore
