Starpdisciplinārā stunda “Mūsdienu zaļā domāšana virtuvē”

28.aprīlī 11.v un 11.d klases skolēni piedalījās izglītojošā un praktiskā starpdisciplinārā nodarbībā “Mūsdienu zaļā domāšana virtuvē”, ko vadīja SIA “ZAAO” Dabas un tehnoloģiju parka “URDA” vides izglītības projektu vadītāja Evija Tiltiņa. Šī nodarbība ne vien paplašināja skolēnu zināšanas par ilgtspējīgu dzīvesveidu, bet arī rosināja domāt kritiski un radoši par mūsdienu pārtikas kultūru un dabas resursu izmantošanu.

Stundas sākumā Evija Tiltiņa iepazīstināja skolēnus ar pavārgrāmatu attīstību, īpaši pievēršot uzmanību valodas lietojumam vēsturiskajos izdevumos. Pievērsa uzmanību senākajām pavārgrāmatām, liekot aizdomāties, kā mainījusies sabiedrības attieksme pret ēdienu un tā pagatavošanu laika gaitā. Tika izcelta arī pārtikas kultūras saikne ar sociālajiem un tehnoloģiskajiem procesiem.

Turpinājumā skolēni iesaistījās aktīvā diskusijā par to, kādu ietekmi uz vidi un cilvēku dzīvi atstāj pārtikas ražošana. Viņi salīdzināja divus dažādus kartupeļu audzēšanas veidus – ar zirga un traktora palīdzību. Diskusijas laikā tika apskatīti gan vides, gan ekonomiskie un sociālie aspekti, veidojot daudzpusīgu izpratni par lauksaimniecības attīstību un ilgtspējību. Papildus tam skolēni analizēja kartupeļa vēsturi, veidojot tā “laika līniju”, kas palīdzēja ieraudzīt šī ikdienas pārtikas produkta nozīmību dažādos vēstures posmos.

Lai labāk izprastu pārtikas aprites ciklu, skolēni iejutās dažādās lomās – zemnieka (kartupeļu audzētāja), ražotāja un tirgotāja, kā arī patērētāja lomā. Šī aktivitāte attīstīja skolēnu empātiju, izpratni par pārtikas ceļu no lauka līdz galdam un rosināja domāt par ilgtspējīgām izvēlēm ikdienā.

Svarīga stundu daļa bija veltīta sarunām par bioloģiskajiem atkritumiem – to daudzumu, ietekmi uz vidi un iespējām to samazināt ar kompostēšanas palīdzību. Skolēni arī tuvāk iepazinās ar burkāna uzbūvi – izpētot tā koksni un lūksni – un uzzināja, kā augi uzbūvēti un kāpēc tas ir būtiski ilgtspējīgas pārtikas ražošanā.

Tika arī skaidrots, kas ir dabas resursu nodoklis (DRN), kas to nosaka un kādam mērķim tas tiek iekasēts. Skolēni saprata, kā ar nodokļu palīdzību iespējams veicināt videi draudzīgu saimniekošanu.

Stundas noslēgumā skolēni paši gatavoja gardas, veselīgas un ilgtspējīgas konfektes no burkānu sulas izspiedām. Tās tika apviļātas sasmalcinātās nātrēs, piparmētrās, avenēs, upenēs un kliņģerītēs – apliecinot, ka arī no pārtikas atlikumiem iespējams radīt ko gardu un noderīgu.

Nodarbība sniedza skolēniem dziļāku izpratni par ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, vides aizsardzību un atbildīgu resursu izmantošanu. Viņi iemācījās kritiski domāt par pārtikas ceļu no ražošanas līdz patēriņam, izprata BIO atkritumu nozīmi un kompostēšanas lomu, kā arī attīstīja sadarbības prasmes, strādājot lomās un gatavojot ēdienu. Šī pieredze rosināja skolēnus būt apzinīgākiem patērētājiem un radoši pieiet ikdienas izvēlēm.

Teksts un foto: Līga Tauriņa

Salacgrīvas vidusskolas ķīmijas skolotāja un Ekoskolas koordinatore

Atbildēt