Šī gada Ekoskolas tēma ir “Mežs”, tādēļ 2025. gada 7. maijā 21 skolas pārstāvis (no 5. līdz 11. klasei) ar skolotāju Līgu Tauriņu un skolotāja palīgu Ingunu Laksbergu devās stādīt mežu. Meža stādīšana ir daudz kas vairāk nekā koku iestādīšana zemē. Tas ir ieguldījums nākotnes paaudzēm un ekosistēmā. Stādot kokus, cilvēki palīdz atjaunot izcirstos meža laukumus. Kopā visi braucām uz Staiceles mežiem, kur darbu mums ierādīja Vilis Pūtelis – Rietumvidzemes mežsaimniecības Salacgrīvas meža iecirkņa vadītājs, kurš ar Salacgrīvas vidusskolu sadarbojas jau 15 gadus.
Ierodoties mežā mums īsi paskaidroja, kā stāda mežus. Minēja arī to, ka, lai iestādītu kokus, ir vajadzīgas arī matemātiskas prasmes. Tās nepieciešamas, lai aprēķinātu, cik kokus var iestādīt uz hektāra un kādu distanci vajadzētu ievērot starp kokiem. Tad mums tika ierādīts, kur un kā jāstāda, tika izsniegti stobri un priežu stādiņi, un katra grupiņa ieņēma savu vagu.
Darbs iesākās labi, līdz vagās tika atrastas no kara laika palikušas mīnas. Stādītāji tika izdzīti ārā no vagām un nācās doties stādīt citur, kādā mazākā laukumiņā. Vēlāk tur ieradās arī policija, lai pārbaudītu situāciju. Mums, skolēniem, likās interesanti, ka no kara vēl joprojām mežos ir saglabājušās granātas. Lai arī nedaudz šokējoši, darbs jaunierādītajā vietā veicās labi un ātri gāja uz priekšu. Jau pavisam drīz vagās rindojās mazie priežu stādiņi, kas augs par lielām, staltām priedēm.
Kaut arī diena bija vējaina un vēlāk pat sāka snigt sniegs, mēs kopā sakūrām ugunskuru, un jauki nosvinējām labi padarītu darbiņu. Kopā cepām desiņas, kuras nodrošināja mūsu skolas ēdinātāji, un sildījāmies pie uguns, jo, lai arī stādot kokus bija silti, laiks bija diezgan nemīlīgs.
Kopumā pasākums bija labi izdevies, skolēni kokus stādīja labprātīgi un čakli, netraucēja ne laikapstākļi, ne mīnas. Pēc pasākuma bija dzirdamas skolēnu pozitīvās atsauksmes, skolēniem koku stādīšana tiešām patika.
No koku stādīšanas mēs iemācījāmies ne tikai praktiskas prasmes, piemēram, kā pareizi iestādīt koku un kā rēķināt attālumu starp stādījumiem, bet arī sapratām, cik svarīgs ir komandas darbs un rūpes par dabu. Šī pieredze dod iespēju būt tuvāk dabai, sajust, ka ar savu darbu varam dot ieguldījumu nākotnē, un iemācāmies novērtēt vidi, kurā dzīvojam. Tagad zinām, ka arī mazs darbs var radīt lielu nozīmi, ja tas tiek darīts no sirds un ar lielu atbildību.
Liels paldies Vilim Pūtelim un viņa komandai par iespēju pielikt savu roku Latvijas valsts mežu atjaunošanai un apsaimniekošanai!
Pateicamies arī skolas direktorei Sanitai Straubergai par transporta nodrošināšanu!
Teksts: Jasmīne Majore, Marta Megija Lielkalne (11.d), Viktorija Miksone un Simona Rute Vilemsone (8.a)
Foto: Līga Tauriņa
