Kā mēs svinējām dzejas dienas

Arī Salacgrīvas vidusskolas skolēni runāja par Dzejas dienām un dzeju ne tikai literatūras un valodu stundās, bet arī klases stundās.

2.a  klases skolēni kopā ar skolotāju I. Kupču mācījās no galvas J. Petera dzejoli “Dzimtene”, pašvadītas mācīšanās ceļā skolēni paši to apguva, kuru klasē pēc tam deklamēja, tā trenējot uzstāšanās mākslu. Skolēni prata izvērtēt – kāpēc būtu jāmācās no galvas dzejoļi, pamatoja savas domas (tas nostiprinot atmiņu, tā var trenēt atmiņu).

3.a klases skolēni veidoja īpašu dzejoli – akrostihu – dzejoli, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu, vārdkopu vai teikumu, tādējādi paspēlējoties ar valodu.

 3.b klases dzejas stundas tēma bija ” Paliec sveika, vasara!” Skolēni guva ieskatu par Raiņa dzīves gājumu. Lasīja Raiņa un L. Vāczemnieka dzejoļus par aizejošo vasaru. Par godu Tēva dienai tapa kopīgs dzejolis:

Kad septembris ir pienācis,

Tad Tēvu dienu svinam mēs.

Tētim dāvanas ir daudz,

Un rudens krāšņās lapas viņu priecē.

Tētis dienā šajā priecīgs ir,

Jo visi viņu mīl!

2.b klases skolnieks Miks Juška piedalījās zīmējumu konkursā | Friča Bērdas dzejas gleznas”, par ko saņēma arī pateicību.

6.b klases skolēni  pārdomāja, ko var mācīties no dabas, kā dzejoļos atklājas cilvēka un dabas saikne. To meklējām M. Misiņas, P. Brūvera, M. Čaklā dzejoļos. Katrs skolēns pēc tam rakstīja savas atziņas, ko var mācīties, iepazīstot dabu, stāsta skolotāja E.Kosīte-Viļķina.

 4.a klasē skolotāja B.Runce  gan klases stundā, gan  literatūras stundā lasīja I.Zanderes dzejoļus, kā arī Raiņa dzejoļus. Katrs skolēns zīmēja ilustrāciju savam izvēlētajam dzejolim un iemācījās vienu dzejoli no galvas.

Stāsta skolotāja D. Kaša: 2. b klases skolēni katrs pēc brīvas izvēles bija izvēlējušies rudenīgus dzejolīšus, kurus klasē runāja no galvas. Izvēlēti bija: Z.Purva “Talkā”‘, A. Auziņa ” Mānīgais kastanis”, Raiņa “Rudens – Rūķis”, H. Dorbes  “Kastanītis rudenī”, Dz. Rinkules-Zemzares “Vasariņa atvadās”, J. Lasmaņa ” Sēņu lietus” un citi. 

Toties 6.c klasē skolēni lasīja A. Ločmeļa “Raganu āboli”, K. Apšukrūmas “Koki sākuši pielaikot rudeni”, Kollina “Rudens”, Dz. Rinkules – Zemzares “Vasariņa atvadās”, P. Brūvera “Sidraba vuceni”, J. Keiča  “Rudens valsis”, M. Jasnova “Lietus pierunāšana” un citus dzejoļus. 

 7.a klase ar klases audzinātāju G.Ūdri devās ārā un rakstīja uz bruģa gan dzejnieku, gan pašu sacerētus dzejoļus.

Skolotāja I.Noriņa literatūras stundas 5.b un 6.a klasē veltīja Dzejas dienām – vienā izrunājām, kas tās ir, skatījāmies interneta  videosižetus, kur bērnu dzejoļu autori paši lasa savu dzeju, skolēni meklēja dzejoli, kurš uzrunā, dažādu autoru dzejoļu grāmatiņās. Otrā stundā skolēni skaitīja izvēlētos dzejoļus, izskaidroja, kā viņi tos izprot, un izstāstīja, kādu informāciju par autoru bija atraduši internetā.

11.klase iepazinās ar I.Ziedoņa dzeju, dziesmām ar viņa dzeju, arī nodziedot vienu no tām. Bet stundas otrajā pusē ieklausījās somu dzejnieces Heli Lāksonenenas dzejoļos, kurus tulkojis Guntars Godiņš. Šie dzejoļi īpaši nozīmīgi mūsu pusē, jo tie rakstīti mūspuses piejūras dialektā, kuru tulkotājs apguvis no mūsu novadnieces A.Emses. Savukārt angļu valodas stundās 11.un 12.klašu skolēni lasīja un ar aizrautību analizēja trīs amerikāņu autoru dzejoļus.

Visi, kuri lasīja un iedziļinājās saprata, ka mazā dzejolī var ielikt dziļu domu, emocijas un pārdzīvojumus.

Atbildēt