Jaunie vides līderi Somijā

2017./2018. mācību gadā sešas mūsu skolas skolnieces: Krista Muciņa, Diāna Zmičerevska, Elizabete Bērziņa, Linda Ivanova, Monta Mieze un Keita Megija Sproģe izstrādāja Zinātniski pētniecisko darbu ”Pārtikas atkritumu daudzuma samazināšana Salacgrīvas vidusskolā’’ ar vadītāju Lolitu Valaņinu, piedaloties projektā Jaunie vides līderi un gala rezultātā iegūstot 1. vietu ar balvu – 3 dienu ceļojumu uz Somiju. Tā nu 14. augustā devāmies ceļā!

Ceļojumu sākām agri no rīta – pulksten 5.00 pulcējāmies pie Salacgrīvas vidusskolas, kur mūs jau sagaidīja trīs SIA  ‘’ZAAO‘’  pārstāvji: Dace Lāce – Dabas un tehnoloģiju parka “Urda” vadītāja, Ieva Freimane-Mihailova – Vides izglītības projektu vadītāja un erudītais Jānis Zemļickis. Tad devāmies uz Tallinu, lai ar prāmi pārceltos uz Helsinkiem. Ostas teritorijā pie busiņa ieturējām ātrās brokastis.

Plkst. 10.30 jau  bijām uz prāmja. Ceļojums ar prāmi bija mierīgs. Pēc nepilnu divu stundu brauciena bijām jau Helsinkos, kur pavadījām visu pirmo dienu.

Pirmais apskates objekts mūsu plānā bija Klints baznīca.

Pabijām arī lieliskajā arhitektūras objektā Klusuma kapelā. Pēc tam devāmies izbraukumā ar kuģīti, lai nonāktu Sumelīna salās, kur Jānis mums visu pastāstīja un parādīja. Pierakstījāmies arī informācijas centra viesu grāmatā un izstaigājām salas cietoksni.

Atsauksmju grāmatā ierakstījām pateicību.

Pēc salas interesanto objektu apskati, ar kuģīti devāmies atpakaļ uz Helsinku centru.

Tālāk nedaudz vairāk gribējām vairāk apskatīt Helsinkus un vecpilsētu. Tā nu devāmies uz Senāta skvēru un ielūkojāmies Helsinku katedrālē.

Pēc garās dienas visi bijām piekusuši, tādēļ izdomājām ieturēt nelielu kafijas pauzi. Pēc nelielās atpūtas bijām gatavi doties pie pēdējā apskates objekta – Sibeliusa pieminekļa. Diemžēl tā bija pēdējā vieta, kuru apmeklējām dienas laikā, jo bija pienācis vakars un vajadzēja laicīgi ierasties hotelī, kurš atradās Helsinku tuvumā.

Nākamajā dienā modāmies jau ar jaunu sparu, lai dotos tālāk ceļā uz Tamperi.

Pa ceļam paviesojāmies divās stikla darbnīcās un stikla muzejā. Vienā no darbnīcām Marja Hepo-aho ļoti laipni mums pastāstīja par izcili skaisto (arī dārgo) darbu tapšanu, bet otrajā darbnīcā viens no stikla pūtējiem parādīja, kā top darbs pēc mākslinieces, kura uzmanīgi visu vēroja,  skices. Bijām gandarīti par redzēto.

Pēc tam devāmies uz ’’ Tammer Voima’’, kur mums pastāstīja par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Tamperē, un arī pašas  ar savām acīm redzējām, kur nonāk cilvēku atkritumi, kas, protams, atkal lika aizdomāties par to, cik daudz mēs katrs izmetam to, ko varētu atjaunot, pārveidot.

Tad papusdienojām suši restorānā un tālāk devāmies ceļā uz Tamperes TV torni, kur aplūkojām Tamperi no augšas (apmēram no 160 m augstuma).

Torņa augšējā daļa lēnām griezās.  Uzbraucot ar liftu tornī, redzējām ne tikai Tamperi, bet arī atrakciju parku, kurā vēlāk pavadījām 3 stundas.

Kamēr mēs izbaudījām atrakciju priekus un emocijas, tā piepildot savus bērnības sapņus, pieaugušie apmeklēja interesantu izstādi parkā esošajā muzejā un skulptūru parku, par kuru nebeidza jūsmot un stāstīt.

Otrās dienas vakars pienāca nemanot. Devāmies vakara pastaigā pa Tamperes vecpilsētu un iemīlējāmies… Tur valdīja ļoti īpaša gaisotne. Vecpilsēta tiešām bija skaista. Ūdens, senākas ēkas, parki…

Vakarā apmetāmies jaunā, mājīgā hostelītī.

Nākamajā rītā uzreiz pēc brokastošanas devāmies uz Turku. Pa ceļam iebraucām veikalā, lai iegādātos kādu suvenīru. Un, protams, piestājām apskatīt viņu specifiskās atkritumu šķirošanas tvertnes. Dienas gaitā baudījām Somijas apskates objektus. Turku apmeklējām pili un vareno katedrāli.

Pēc tā jau bija laiks doties uz Helsinkiem, lai  paspētu uz prāmi. Atpakaļ ceļā vērojām skaistus skatus un nedaudz pagulējām, jo pēdējo dienu nogurums bija sakrājies. Pēc skolotājas fotogrāfijām sapratām, ka esam palaidušas garām tiešām skaistus dabas skatus ar klintīm, braucienu cauri 8 tuneļiem. Apbrīnojami, ka cilvēki spēj izveidot kvalitatīvus ceļus, laužoties cauri klinšainām vietām.

Braucot pa Helsinkiem, Jānis vēl norādīja uz dažādiem apskates objektiem, bet tos vērojām tikai caur busiņa logu, jo laika apstāties nebija. Pirms došanās uz prāmi, Helsinkos apmeklējām skaistu, mājīgu kafejnīcu, kura domāta jaunajām māmiņām. Pieaugušie tur varēja baudīt gardu kafiju.

Tad jau bija laiks doties uz prāmi, kur redzējām brīnišķīgu saulrietu un baudījām vēl pēdējās izklaides.

Liels, liels paldies SIA “ZAAO” pārstāvjiem, kuri mums deva šo brīnišķīgo iespēju! Ceļojums bija lielisks, mūsu grupa bija lieliska, par mūsu labsajūtu ļoti rūpējās, un tas noteikti ļoti spilgti paliks mūsu atmiņās! Mēs pat nebijām sapņojušas par šādu ceļojumu, jo, uzsākot darboties projekta “Jaunie vides līderi”, nezinājām par balvu. Tas bija projekta nobeiguma lielais pārsteigums.

Krista Muciņa, Diāna Zmičerevska, Lolita Valaņina Salacgrīvas vidusskolā

 

 

 

Atbildēt