Dzejas dienas “Rumbiņos”

Dzejas mēneša ietvaros Bārdu muzejā “Rumbiņi” notika dzejas pēcpusdiena, kuras galvenie dalībnieki bija dzejniece Inga Pizāne un mūziķis Oskars Jansons, kurus kopā bija aicinājis muzeja  vadītājs Pēteris Buks.

Tikšanās bija kupli apmeklēta – Salacgrīvas vidusskolas 12.v klase,  Valmieras un Limbažu Valsts ģimnāziju skolēni un skolotāji.

Skaistā saulainā diena tā vien vedināja doties  dzejas un mūzikas pasaulē. Tas māksliniekiem arī izdevās –  dzejniece ar savu mierīgo dzejas lasījumu un dziedātājs ar lielisko tembru.

Abi mākslinieki dalījās atmiņās par savu saskari ar dzeju- Inga atminējās savu skolotāju, kura prata iepazīstināt ar jauno dzejnieku veikumu, Oskaram kāds skolā lasīts dzejolis raisīja pārdomas- kā dzejnieks var rakstīt ar kļūdām… Ingai Pizānei dzeja “palīdz pienākt tuvu klāt sev pašai”, savukārt Oskars deva padomu – “ja tev ir ko teikt un tev ir problēmas ar autoritātēm, tad raksti dzejoļus vai spēlē kādu mūzikas instrumentu”.   Katru no klausītājiem uzrunāja kas cits- varbūt dziesma , kas atgādināja tautas dziesmu vai kāda cita ar Raiņa vārdiem no alternatīvās pagrīdes mūzikas kolekcijas, vai arī Ingas dzejolis, kur kāds pamostas nevis no sapņa, bet no dzejoļa… vai mēģināt pasūtīt miegu trīs mājas tālāk, ko tas arī izdara…, vai kāds varonis izbirdina vasarraibumus, vai kāds žonglē ar apjukumu… tā tikai dzejnieks var tā žonglēt ar vārdiem…..

40 minūtes paskrēja ātri, un tad īsti laikā bija karsta zupa, jo, sēžot zem vecajiem kokiem, bija palicis mazliet vēsi.

Salacgrīvieši, protams , ieskatījās arī  Bārdu muzejā, izvēloties kādu no eksponātiem, no kura skatu punkta vēlāk pastāstīt par braucienu. Kāds varbūt atcerēsies, kā sauc dažas senas lietas- šūpuļa līksti, zedeņu žogu…vai arī rindas no šodien dzirdētā dzejoļa:

Tu teici “Skrienam!”

Un mēs ieskrējām iekšā jūrā.

Es ķiķināju no tā, ka ūdens tik silts

un ka viļņi skrien man pretim un grūžas man virsū

kā tādi neaudzināti kucēni.

“Paskaties,” es tev teicu, “kā jūra grūstās”,

un tu to demonstratīvi iedunkāji ar elkoni.

Dzeju un mūziku klausījās arī Inta Cirša

Atbildēt