Satikšanās prieks

Siltā tikšanās

Mēdz uzskatīt, ka pirms mūsu ierašanās šajā pasaulē Dievs jau lielajā Likteņa grāmatā ir ierakstījis gan mūsu katra dzīves ceļa līkločus un cilvēkus tajā, gan arī mūsu profesiju. Skolotāja profesija ir īpaša. Skolotājs, dodot no sevis labāko, iedvesmo bērnus mācīties un palīdz viņiem piepildīt savus sapņus. Aristotelis savulaik teicis: ”Skolotājs, kam bērni ir pateicību parādā par labu audzināšanu, ir godājamāks par vecākiem, kuriem bērniem ir jāpateicas vienīgi par savu nākšanu pasaulē: viņi ir dāvājuši tikai dzīvību, bet citi – labu dzīvi.”

Skolotājs ir tā profesija, bez kuras neviens no mums nespētu iztikt, jo skolotājs ir tas cilvēks, kas jau no bērnības apmāca, spēj audzināt un iemācīt gan zinātniskas lietas un teorijas, gan arī dzīvei nepieciešamās zināšanas. Skolotājs ir tas, kas patiesībā arī ir atbalsts un cilvēks, kas centīsies no mums izspiest pašu labāko, lai mēs panāktu to, ko spējam. Skolotājs ir tas, kam beigu beigās mēs pasakāmies, par sniegtajām zināšanām un atbalstu.

img-20161017-wa0025Saulainā oktobra pēcpusdienā, kad Salacgrīvas vidusskola gatavojas savas 95. dzimšanas dienas svinībām, sākumskolas skolotāji uzaicināja uz skolu savus bijušos kolēģus-pelnītā atpūtā aizgājušos  šīs skolas sākumskolas pedagogus. Šāda tikšanās veidojas par tradīciju. Šoreiz iemesls bija vēlme uzzināt par skolu to, kas mums, strādājošiem skolotājiem, nav zināms vai arī pašiem aizmirsies. Tiekoties aci pret aci, iegūstam informāciju no pirmavotiem. Tikšanās sākumā notika savstarpēja apdāvināšanās. Pensionētie skolotāji dāvināja katrai klasei  puķu podiņu ar ziedošu rudens puķi,  savukārt skolēni bija sagatavojuši kļavu lapu rožu pušķīšus un apsveikumus, bet direktore katrai uzdāvināja pa saulainai krizantēmai. Pie kafijas un tējas tases, un atnestajiem cienastiņiem raisījās sarunas. Pensionētā skolotāja Dzidra Gīze visus uzaicināja nodziedāt divas ļoti senas dziesmas, kuras viņas ģimenē tiek dziedātas no paaudzes paaudzē. Kundzes dalījās iespaidos par savām darba gaitām Salacgrīvas vidusskolā. Kopīgi noskaidrojām, kuros kabinetos strādājuši skolotāji. Šī informācija mums ir ļoti svarīga, jo projektu nedēļas laikā arī skolēni veic izpēti, gatavo informāciju par katru kabinetu skolā. Skolotāja  Maiga Linde “eksaminēja” savas bijušās audzēknes, tagadējās skolotājas, uzdodot asprātīgus jautājumus. Katra sirmā kundze vēlējās kaut ko pastāstīt. Stundas aizskrēja kā sekundes, tik daudz vēl palika neizteikta un neizrunāta. Kundzes vēl vēlējās aiziet uz savām klašu telpām. Skolotājam nekad nav laika. Tas pierādījās arī šajā dienā, kad vēl gribējās dalīties atmiņās par to labo, par darbu skolā, savstarpējām attiecībām gan ar kolēģiem, gan ar skolēniem. Bet vēl jau būs citas tikšanās reizes. Paldies Dzidrai Gīzei, Lidijai Bergšteinei, Maigai Lindei, Rasmai Liepiņai, Ritai Vinterei, Edītei Liedeskalniņai, Ligitai Ķūrenai un Viktorijai Brīnumai!

img-20161017-wa0029