12. klases pēdējais zvans

14.maijs bija ĪPAŠA DIENA, un, kā 12.klase rakstīja ielūgumā skolotājiem – ŠODIENA IR MANA MĪĻĀKĀ DIENA. Un kā lai nebūtu, ja veselus astoņus mēnešus nekādi pasākumi nebija notikuši, bet nu  skolā beidzot divi vienā – Pēdējais zvans ar Žetonu vakara elementiem.

Lietus izjauca plānotos uzdevumus ārā, bet arī iekšā skolēni pavadīja aizraujošus mirkļus, pildot uzdevumus,  kurus bija sagatavojušas  1.klašu audzinātājas Laura Eimane un Vineta Dance. Skolotājas uzdevumus bija plānojušas kā kompetenču pieejas pārbaudījumu. Mazās komandās skolēni ar patiesu aizrautību  pildīja uzdevumus – atpazīstot skolotājus pēc dažām apģērba detaļām, mēģinot atšifrēt tekstu vecajā drukā, iztulkojot tautas dziesmu krievu un angļu valodās, atpazīstot klases biedrus bērnībā.  Pieci skolotāji bija iedungojoši dziesmu, vajadzēja atminēt gan pašu dungotāju, gan dziesmu. Te nu talkā nāca Youtube. Grūtākais laikam bija atšifrēt trīs velējumus “pupiņu “ valodā, direktores Sanitas Straubergas izteiksmīgais teksts izklausījās pēc tāda, kas tālu no latviešu valodas. Skolotāju Lauras un Vinetas secinājums bija viennozīmīgs – uzdevumi paveikti lieliski. Balvā – kliņģeris.

Tad jau arī laiks svinīgajai daļai – klātesot skolas vadībai, skolotājiem un 11.klašu skolēniem, zālē ienāca skolas abiturienti. Varēja redzēt, ka viņi izbauda šo brīdi. Pirms pasākuma sociālajos tīklos direktores p.i. Iveta Kupča rakstīja – “12 ir dinamisks skaitlis, kas cilvēku apdāvina ar neatkarību, rakstura stingrību un enerģiju. Viņi ir uzticami, disciplinēti, pašpārliecināti, iniciatīvas bagāti, vienmēr cenšas paveikt ko ievērojamu. To varam teikt arī par mūsu skolas vislielākajiem skolēniem – DIVPADSMITAJIEM, tādēļ viņi ir godam nopelnījuši mazu atelpas brīdi pa vidu lielajiem pārbaudījumiem jeb netradicionālais (šogad) “PĒDĒJAIS ZVANS” ir klāt!” Viņa atsauca atmiņā Vinnija Pūka citātu -‘’Tu esi drosmīgāks nekā Tu tam tici, stiprāks nekā izskaties un gudrāks nekā Tu domā’’, novēlot veiksmi pārbaudījumos un dzīvē, aicinot neaizmirst savu skolu. Klases audzinātājai Santai Čiževskai šis bija emocionāls brīdis kopā pavadīti pieci gadi, jaunieši no spurainiem pusaudžiem izauguši par jauniešiem, kas dodas dzīvē. Skolēni bija sagatavojuši video, izceļojot cauri visiem mācību kabinetiem, kā arī teica paldies vārdus skolotājiem un skolai. Un tad arī bija  brīdis saņemt žetonus – piederības zīmi skolai. Kopā ar žetonu skolēni saņēma arī raksturojumus un vēlējumus no saviem skolotājiem. Pēc tradīcijas  žetons tika piesprausts arī pie skolas vimpeļa.

Apsveikumu bija sagādājuši 11.klases skolēni, kuriem spilgtā atmiņā ir tagadējo 12-klasnieku organizētās iesvētības 10.klasē. Veltījumam izskanēja dziesma ar pārveidotiem vārdiem:

Kas manim kaitēja skolēnam būt,

Pie kompjūtera  dieniņas vadīt?

Siltumā, sausumā dieniņām cauri,

Santiņa aijāja grūtībām nākot.

 Skolotāji mācīja, sviedriem(i) plūstot,

Ar zinībām  pildīja, gudrībām līstot….

12.tie saņēma arī košas medaļas kā apliecinājumu 12 skolā pavadītiem gadiem ar skolēnu izvēlētiem citātiem un arī pašu gatavotu torti. Un drīkstēja iezvanīt skolas zvanu, izzvanot savus divpadsmit gadus Salacgrīvas vidusskolā.

Lai Jums visiem veicas!

Atbildēt