Salacgrīvas un Handevitas (Vācija) pašvaldību noslēgtā sadraudzības līguma ietvaros 30.septembrī Salacgrīvā ieradās 15 jaunieši un 2 pedagogi no Vācijas pilsētas Handevitas. Skolēnu apmaiņas projekta aktivitātes notiek jau piekto mācību gadu un tā laikā rudeņos vācu skolēni brauc ciemoties pie mums, bet pavasaros mūsu skolēni dodas uz Handevitu Vācijā.
1.oktobrī rīts sākās ar atraktīvām iepazīšanās nodarbībām, kuras vadīja Emīls un Artūrs no 12.a klases. Un tad jau varēja notikt oficiālā iepazīšanās, kuras laikā vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Santa Čiževska novēlēja jauniešiem izbaudīt šo laiku, sadraudzēties un iegūt jaunus draugus. Skolēni tika iepazīstināti ar vizītes plānu un plānotajām aktivitātēm. Nelielu muzikālu sveicienu viesiem bija sagatavojuši 3.klašu dejotāji ar divām Deju svētku dejām, bet 9.klašu skolēni nodziedāja latviešu tautas dziesmas kuras gatavoja pavasara koncertam „ Mana tautasdziesma” tādējādi iepazīstinot ar latviešu folkloru. Neparasti, ka atbraukšanas dienā kāda no vācu skolniecēm interesējās par latviešu mitoloģiju, dainām(tieši tā arī prasīja, nevis tikai „ tautas dziesmas”) un rakstu zīmēm (nekad nevar zinās, kas interesēs 9.klasnieku no Vācijas!). Kā vienmēr vācu valodas skolotāja Ruta Valeniece , kura piedalās projekta norises plānošanā un ir piedalījusies sadarbības līguma teksta sastādīšanā, skolas muzejā iepazīstināja viesus ar skolas vēsturi.
Apmaiņas projekta laikā no 30.septembra līdz 7.oktobrim notika arī nodarbība, kuras mērķis bija visiem piedalīties sarunās, 12.b novadīja vēl vienu saliedēšanās 
nodarbību.Jaunieši apmeklēja vairākas mācību stundas, iepazīstoties , kā strādā skolēni un skolotāji, daži pat mēģināja rēķināt līdzi. Apciemojums sakrita ar Skolotāju dienu, skolēni apmeklēja stundas, kuras vadīja skolēni, bet skolotāji devās līdzi skolotājiem ekskursijā uz Jelgavu. Atlikušo dienas daļu projekta dalībnieki pavadīja Jaunatnes iniciatīvu centrā “Bāka”, kur centra jaunieši bija sagatavojuši dažādas nodarbības, bet dienas beigās kopīgi tika cepta pica. Nedēļas laikā skolēni apmeklēja pilsētas muzeju, lai uzzinātu par pilsētas vēsturi un nēģu zveju, ar kuru iepazinās A.Rozenšteina nēģu tacī, apmeklēja nodarbības 
Dabas aizsardzības pārvaldē, 
uzņēmumu Ardagh Metal Packaging Latvia, bija ekskursijā uz Cēsīm, kopīgi sportoja, noskatījās filmas par Latviju un Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Kā vienmēr kopā dejojām ar folkloras grupu “Cielava”, pārsteidza, ka atvadu ballītē projekta dalībnieki aizrautīgi izdejoja pirms četrām dienām apgūtos deju soļus!
Programma bija sastādīta gana saspringta un daudzpusīga. Ar mūsu skolēnu vecāku gādību vācu skolēni dzīvoja salacgrīviešu viesģimenēs, kurās pavadīja diezgan daudz laika. Svētdien- ģimeņu dienā izbraukuma maršruti bija divi- Sigulda un Tarzāna šķēršļu parks un Psaiho Rīgā – kā lasām internetā -šausmīgi pozitīvu emociju teātra/spēle ar līdzdalību un jautru baidīšanos. Paldies skolēniem un vecākiem, kuri uzdrošinājās uzņemt vācu viesi savā ģimenē, 10 skolēni to darīja pirmo reizi, bet pieci jau atkārtoti, jo jaunas ģimenes sameklēt neizdevās . Matīss , kurš piedalījās jau otro reizi, teica: „ Tas taču ir forši”, Markuss atzina, ka viņam ļoti patika pagājušajā gadā , dalība projektā uzlaboja zināšanas angļu valodā, tas dod iespēju iegūt jaunus draugus un labi pavadīt laiku. Undīne piebilda, kas darbošanās šādā projektā dod iespēju iepazīt arī sevi no citas puses.
Noslēguma nodarbībā skolēni darba grupās apkopoja viedokļus par pozitīvo projektā, visi uzsvēra jaunu draugu iegūšanu , jaunu pieredzi, uzlabojumu angļu valodā, pozitīvas emocijas, visur pieejamo Wi-Fi, izbaudītu ģimenes dienu, jaunus deju soļus. Par to , kas nepatika, gandrīz vienīgais- bijis par maz laika kopā. Skolēni izteica arī priekšlikumus nākamajiem projektiem – piemēram, abām pusēm kopīgi plānot pasākumus, rīkot gan iepazīšanās , gan atvadu ballīti, ilgāku uzturēšanās laiku, vairāk stundu kopā ar latviešu skolēniem.
Atvadīšanās Rīgas lidostā pēc Vecpilsētas apskates un kopīgi pavadīta brīvā laika bija visai emocionāla, daudzi dalībnieki atzina, ka astoņas kopā pavadītās dienas nebija pietiekami – gribētos vairāk.
