Svinam Valsts svētkus

Šogad viss ir citādāk, arī svētku svinēšana. Nenotika tradicionālie lielie koncerti skolas zālē, 1.-6.klašu skolēni svētkus atzīmēja savā klasē, 7.-12.klašu skolēni- attālināti. Viss bija mājīgāk, tuvāk, katrs bija iesaistīts.

1.a klasei bija uzdevums iemācīties himnu, bet pirms kopīgas dziedāšanas kopīgi noskaidroja, kā jāuzvedas, dziedot šo Latvijai tik svarīgo dziesmu. Bija prieks klausīties, ko bērni nosauc, atbildot uz jautājumu- ar ko tu lepojies- ģimeni, draugiem, dabu, valodu. Skolēni noklausījās dziesmu “Cielaviņa”, saklausot, kādi novadi tiek pieminēti, atceroties arī, ka cielava ir Latvijas nacionālais putns. Vislabāk skolēniem patika dziesma “Mazs bij’ tēva novadiņis”, kuru klausoties, bija jāsaliek kartītes pareizā secībā (skolēni uzmanīgi klausījās dziesmās, kuras dziedāja klases audzinātāja Laura Eimane un skolotāja Inta Cirša).

2.a klase Valsts svētkiem veltīja vairākas stundas. 9.novembrī klases stundā iepazina valsts simbolu vēsturi caur  video filmu “Valsts simboli”, 11. novembrī Daces Asnes vadībā zīmēja sveci “Sveces spēks Lāčplēša dvēselēm”, veidoja augu kompozīcijas ietinot Latvijas sarkanbaltsarkano lentīti, bet 17. novembrī skatījās video filmu “Tevi gaida jūra”, izgreznoja Latviju (darbs plaknē – Latvijas kontūra), spēlēja latviešu tautas rotaļu, katrs izteica Latvijai kādu vēlējumu: “Lai Latvijā būtu spoguļaini”, “Lai Latvijā nebūtu kara”, “Sveicu Latviju 102.dzimšanas dienā”, “Kaut Covids pamestu Latviju”, “Lai Latviju neviens nepiegružotu”, utt.

2.b klase kopā ar klases audzinātāju D.Kašu gatavoja apsveikumus un veidoja svētku kompozīcijas. 

3.a klase  nodziedāja valsts himnu, kopā noskatījās un ieklausījās filmiņā  “Kur Dzīvo Latvija?” Katrs skolēns norunāja savu izvēlēto un no galvas iemācīto latviešu tautas dziesmu.  Pēc attēliem skolēni mēģināja atpazīt dažādas Latvijas pilsētas, atsaucot  atmiņā vietas, kur kopā bijuši.  Kopā ar “Dzeguzēniem” nodziedāja dziesmu Daudz laimes, Latvija!

3.b klase sāka stundu, noskatoties filmu “Karoga stāsts”, jo Latvijas valsts karogs ir Latvijas Republikas simbols.  Skolēni uzzināja, cik senas ir sarkanbaltsarkanā karoga saknes, ko tas pieredzējis un kāpēc simbolizē valsts brīvību. Pēc tam katrs skolēns pastāstīja, ko viņam nozīmē Latvija, ko zīmēja apsveikuma plakātā – “Latvijai 102”. Skolēniem Latvija ir viņu senči, ģimene, himna, vēsture, latviešu valoda, mežs, Mārtiņdiena, Lāčplēša diena, latvju ornamenti. Kā raksta Kristiāna Reiziņa – “Tā ir skaista un plaša. Sargā to, lūdzu!”

4.b klase pirmssvētku dienā, klasē runāja par to, kā Latvija kļuvusi par brīvu valsti, skatījās filmiņu par Latvijas proklamēšanu. Skolēni noformēja A3 lapas, uz kurām rakstīja dzejoli, kuru mācījās no galvas. Rezultātā tapa skaisti darbi ar latviešu dzejnieku dzejoļiem – par Latviju, Dzimteni. Visi rakstīja arī novēlējumus Latvijai! 

5.a klase savu svētku programmu iesāka ar skolotājas M.Jankovskas uzrunu “Ko man nozīmē Latvija un ko es tai novēlu”. Skanēja Latvijas valsts himna, kuru kopīgi visi skaisti nodziedājām. Svētku koncertu bērni turpināja ar dzejoļu lasīšanu, stāstījumu par Latviju un 3 puiši nodziedāja dziesmu “Es mācēju danci vest”. Kopīgs foto arī pie 5.a klases “Mammadaba” koka meistarstiķa 3 Latvju zīmēm (Jumis, Zalktis un Māras zīme).

Projekta “Mammadaba” koka meistarstiķis 5.a klase

5.b klase bija sagatavojusi svētku koncertu 1.b klasei, katrs bija izvēlējies dzejoli, daži bija sacerējuši paši. Visus ar dzejoli uzrunāja klases audzinātāja Vineta Dance. Dzeju papildināja muzikālie priekšnesumi – spēlēja gan 5., gan 1.klases skolēni.

6.a klasei, savukārt,  bija viktorīna “Ko es zinu par LATVIJU?”. Katrs skolēns atbildēja uz 46 jautājumiem, pie salduma balviņām tika klases godalgoto vietu ieguvēji. Noslēgumā Prāta Vētra – Mana dziesma.

6.c klasē katrs  noformēja dzejoli par Latviju, kuru klasē nolasīja. Pēc tam visi draudzīgi pasēdēja  pie tējas tases.

7.a klases stunda tika novadīta ZOOM. Katram skolēnam bija uzdevums izklāstīt, ar ko katram saistās Latvija.

Dalās klases audzinātājs G.Ūdris: “Lielākai daļai MŪSU DZIMTENE saistās ar  vietu kur ir viņu vecvecāku saknes, ar skaisto dabu, bangojošo jūru, plašajiem laukiem un mežiem, valsts simboliku, Brīvības pieminekli, valodu, demokrātiju. Noskatījāmies video prezentāciju par Brīvības pieminekli un noslēgumā bija jāatbild uz jautājumiem, saistībā ar Latvijas jubileju.”

7.a klase  angļu val. stundā veidoja domu karti, kur viņi sprieda, ko viņiem nozīmē būt latvietim. 

8.a klasei bija uzdevums atsūtīt savu mīļāko dzejoli par Latviju, savu novēlējumu Latvijai dzimšanas dienā.

Šeit daži vēlējumi:  Dāvis: “Es Latvijai dzimšanas dienā novēlu – ja mēs cits citam darīsim vairāk laba un domāsim ne tikai par sevi, Latvija būs vēl vienotāka, dzīve – labāka.” Kristija:  “Es vēlu Latvijai, lai beigtos finanšu krīze. Novēlu Latvijai būt tik pat skaistai kā pašlaik un parādīt sevi visā plašajā pasaulē. Es vēlētos saglabāt savas labās domas arī sliktos gados. Es lepojos ar Latviju!” Estere: “Es novēlu, lai Latvija mūžu mūžos pastāvētu, lai latviešus nekas un neviens neapdraudētu.” Monta: “Es novēlu Latvijai, lai beidzas Covid-19, un lai visi kuri ir saslimuši, izveseļojas. Lai Latvija paliek tik stipra, kā bija.”

8.b savās mājās sarūpēja svētku galda noformējumu valsts karoga krāsās. Galda rotājumam izmantoja mūžzaļu augu kompozīcijas.

9.a klase attālināti pildīja testu par Latviju, kuru uz svētkiem bija sagatavojis portāls uzdevumi.lv

10.klases skolēni attālināti dalījās ar kādu sev tīkamu un patriotisku dzejoli. Klases audzinātāja Ilze Saklaure skolēniem pastāstīja  par vārdu latvietis, latvis, minot piemēru par  Vecā Stendera  kapakmens plāksni  uz kura ir rakstīts: “Sche aprakts G.F.Stenders LATWIS (Šeit aprakts G.F.Stenders LATVIS)(kas ir pirmo reizi šādi minēts), kā arī K. Valdemāru, kurš 19.gs. vidū, studējot Tērbatas universitātē, pie savām studenta istabas durvīm  ar lepnumu piestiprināja vizītkarti ar piebildi “latvietis”.

 11. klase satikās zoom stundā. Katrs skolēns bija sameklējis kādu dzejoli, kas viņam licies svarīgs, domājot par Latviju. Klases audzinātāja dalījās ar savu pieredzi, kā padomju laikā caur aizliegumiem iepazinusi  Latvijas simbolus.

12.klase patriotiskās sajūtas meklēja latviešu dziesmās. Tika veidots klases patriotisko dziesmu  saraksts, kuram pievienotas tādas dziesmas kā M.Brauns “Saule, Pērkons, Daugava”, Līvi “Dzimtā valoda”, Prāta Vētra “Mana dziesma”, refleksija “Karavīrs”.

Lai izdodas saglabāt sirdīs to lepnumu par mūsu zemi, kas izskanēja šonedēļ katrā dziesmā un katrā vārdā!

Tev mūžam dzīvot, Latvija!

Dāvis Birzgalis, 8. a

16.11.2020.

LATVIEŠA TICĪBA

Šodien svinam Latvijas dzimšanas dienu: Ziemeļlatvija.lv
Šodien dīvains nemiers dabā,
Vēju šalkas tālas ilgas kvēl.
Latvju meži noslēpumus glabā,
Mirt par kuriem nav nevienam žēl…
Miglā sarkanā slīgst dzimtās zemes lauki,
Viņas elpā zelta druvas līkst.
Mūžu mūžos latvjiem nebūs draugi
Tie, kas daudziem liek pa Sibīriju klīst.
Mūsu svētumu tie dzelžos kaltām kājām
Samin dumbrājos un smīnot tālāk iet,
Pāri senām, mīļām latvju mājām
Daudzreiz sārtas uguns liesmas zied.
Brālim brālis jānošauj bij kaujā,
Dēls pat tēvam kļuva tāls un svešs.
Tos, kas neaizgāja asiņainā pļaujā,
Klusi slēpa dzimtās zemes mežs.
Izgaist naktis. Tālāk steidzas dienas.
Mācot latvjiem dziļāk naidu just.
Mūsu sirdīs liesmo vienas domas:
Latvju tautai mūžam nebūs zust!

Atbildēt