Stiprinot latvisko identitāti

Novembris ir viens no drēgnākajiem, vējainākajiem, lietainākajiem rudens mēnešiem, kad koki zaudējuši savas skaistās, krāsainās rotas.Liekas, ka pati daba  mums liek apstāties, pārdomāt padarīto. Bet novembris ir arī ļoti latvisks mēnesis. Tas ir svētku mēnesis. Svētku sajūtu rada kopā būšana. Novembrī ir svētki, kas mūs visus vieno, kas stiprina gan bērnos, gan pieaugušajos latvisko identitāti. Svētkus mēs visi sagaidām ar labiem darbiem. Arī Salacgrīvas vidusskolā skolēni un skolotāji svētkus prot sagaidīt un prot tos atzīmēt.

Oktobra beigās visā Latvijā bija „Labo darbu nedēļa”, kurā aktīvi piedalījās arī Salacgrīvas vidusskolas skolēni un skolotāji. Aicinājums atbalstīt šo pasākumu bija ievietots skolas mājas lapā. Visi, kuri vēlējās, atrada darbu, kurš tā vien aicināja ikvienu pielikt savu roku. Tā, piemēram, pirmklasnieki skolotājas Edītes Liedeskalniņas vadībā un ceturtklasnieki skolotājas Ligitas Ķūrenas vadībā piedalījās rudens lapu grābšanā parkā un skolas apkārtnē. Lapas palīgā vecākiem cilvēkiem devās grābt arī citu klašu skolēni. Domājot par atkritumu šķirošanu, skolēni sāka vākt makulatūru, izlietotās baterijas, jo Salacgrīvas  vidusskola nolēma atbalstīt šo materiālu vākšanas akcijas ( konkursus). Jaunāko klašu skolēni turpināja vākt ozolzīles, lai tās nodotu dzīvnieku barošanai ziemā. 7.a klases skolēni kopā ar savu audzinātājau Lolitu Valaņinu devās uz Rīgu apmeklēt Juglas jauno dzīvnieku patversmi, lai ziedotu gan naudiņu,kura tika iepriekš savākta muzeja apmeklējumam, bet skolēni tomēr nolēma to izmantot labdarībai, gan tika ziedoti veci palagi, segas, dvieļi dzīvnieku mājokļiem. Skolēni bija gandarīti, ka tika pieminēts mūsu pilsētas vārds labā nozīmē, ka šeit tiek domāts par pamestajiem dzīvniekiem. Patversmes administratore pastāstīja par kaķu mājas veidošanu. Bet tagad visi zinām, ka šī kaķu māja jau darbojas. Mūsu skolas skolēnu labo darbu sarakstu varētu turpināt. Pie labiem darbiem noteikti jāpieskaita arī sākumskolēniem veltītas avīzītes „Gliemežvāks” 5. numura izdošanu. Avīzīte vienmēr top, piedaloties skolēniem no katras sākumskolas klases.

Dzīvas ir tās tradīcijas, kurās piedalās, kuras atbalsta. Novembrī šo tradīciju mūsu skolā netrūkst. Viena no tām ir Mārtiņdienas atzīmēšana latviskā garā. Klasēs nedēļas laikā tapa un rindā stājās dažāda lieluma, varenuma pašu gatavotie Mārtiņdienas gaiļi. Piektdienas,9. novembra rīts skolā iesākas ar lielāku kņadu nekā parasti. Sākumskolas skolēni skolā ieradās dažādās maskās. Pirms diviem gadiem 1.-4.klasēs folkloristes Zentas Mennikas vadībā skolēni mācījās šūt  īstas budēļos ejamās maskas. Vēlējāmies, lai skolēni izprot un mācās latviskās tradīcijas, lai Mārtiņdienā nebūtu redzamas kovboju cepures, princešu diadēmas un citi veikalā nopērkami plastmasu nieki. Kopā ar Zentu mācījāmies katras budēļos ejamās maskas nozīmi. Šogad maskas tiešām bija latviskas. Diena sākās ar budēļu gājienu pa skolu. Skolotājas Ligitas Ķūrenas audzēkņi kopā ar Zentu Menniku un mazajiem „zēģelēniem” gāja no klases uz klasi gan dziedot, gan uzdodot mīklas, stāstot ticējumus, gan izdancinot „saimi”. Katrā klasē bija ar baltu galdautu apklāts saimes galds, uz kura netrūka ne uguntiņas, ne maizītes, ne sāls, ne citu Mārtiņdienas našķu. Mūsu,skolotāju, mēķis bija saviem audzēkņiem turpināt mācīt, kā doties budēļos, kā mājās šos budēļus sagaidīt, lai nerastos situācijas, kad bērni dodas no mājas uz māju, lai tikai dabūtu konfektes. Mazie Mārtiņbērni neaizmirsa apciemot arī skolas direktora kabinetu. Maskās tērptie budēļi līdzi nes pozitīvas emocijas, aizdzen slikto. Visās sākumskolas klasēs tika atminētas desmitiem mīklu,pārrunāti ļoti daudz ticējumu, izdancinātas klases „saimnieces”, skandētas latviešu tautasdziesmas. Un tad sekoja pats gaidītākais šīs dienas notikums, kuram ir tiešām jau sena tradīcija. Tas ir tradicionālais Mērtiņdienas tirgus. Šim notikumam gatavojas gan „pārdevēji”, gan pircēji. Ja pārdošanā iesaistās 1.-5. klašu skolēni, arī pa kādam no 6. klases, tad pirktgribētāji ir visu klašu skolēni, vecāki, skolēnu radinieki. Regulāri mūsu tirdziņu apmeklē Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs kopā ar skolas direktoru. Strauberga kungs gan paslavē mazos „biznesmeņus”, gan dod kādu vērtīgu padomu. Liels paldies visiem skolēnu vecākiem, bez kuru līdzdalības šāds pasākums nenotiktu! Vecāki ir tie, kuri dod padomus, palīdz kaut ko izcept, pagatavot. Jātceras, ka šim tirgum pievienotā vērtība un ienākumi  ir pozitīvas emocijas, smaids visu sejās, bet nevaram rēķināt materiālo ieguvumu, jo tādu nav.

Diena pagāja nemanot, bet mēs,skolotāji, kopā ar Zentiņu jau plānojam latviskus Ziemassvētkus. Vēlamies visa mācību gada garumā „izvest” savus audzēkņus cauri visiem latviešu gadskārtu ieražu svētkiem. Paldies par sadarbību Zentai Mennikai! Viss latviskais ir cieši saistīts ar dabu. Lielāko daļu pasākumu, kurus atzīmēsim latviskā garā, pavadīsim brīvā dabā. Tāpēc paralēli visa mācību gada garumā sākumskolas klasēs notiek nodarbības kopā ar Intu Somu, lai izprastu norises dabā, dabas nozīmi ikviena cilvēka dzīvē. Šīs nodarbības skolēniem ļoti patīk. Vērojot mazāko sākumskolēnu darbošanos ārā, interese radusies arī citu klašu skolēniem un skolotājiem.

Klāt patriotiskā nedēļa, kad esam arī savā skolā aicinājuši skolēnus piespraust pie krūtīm sirds pusītē sarkanbaltsarkanu lentīti. Skolēni piedalījās 5. Vidzemes Patriotiskās dzejas festivālā, un vairāki skolēni bija laureātu vidū, kuru dzejoļi ievietoti šim pasākumam veltītā grāmatiņā. Skolā gatavojas svētku koncertam. Arī labie darbiņi netiek aizmirsti, jo valsts svētkus gribam sagaidīt ar labi padarītu darbu sajūtu.

Salacgrīvas vidusskolas skolotāja Lolita Valaņina