Salacgrīvas –Handevitas skolu apmaiņas projekts- astoto gadu

Pirmā satikšanās

11.septembra pēcpusdiena skolā bija satraukuma pilna , jo ieradās 11 vācu devīto klašu skolēni Salacgrīvas –Handevitas skolēnu apmaiņas projekta ietvaros. Īsti par pirmo tikšanos to nevarēja nosaukt, jo lielākā daļā “savējos” bija sameklējuši jau sociālajos tīklos . Pirmais vakars pagāja iepazīstoties un izmēģinos prasmes komunicējot angļu valodā. Ance atzīst: “Pirmajā dienā, kad vācieši atbrauca bija dīvainas sajūtas runāt angliski, komunicēt par dažādām tēmām ar cilvēku, ko pirmo reizi satiku”.

Oficiālā daļa, vēsture , daba un tautiski danči

Otrdienas rītā projekta dalībniekus uzrunāja direktore Sanita Šlekone, novēlot izbaudīt laiku kopā, mācoties vienam no otra. Jautrus mirkļus sagādāja Salacgrīvas mūzikas skolas audzēkņi ar savu priekšnesumu – krimināloperu “ Zvirbulis un pūcīte ” skolotājas Daigas Dārziņas vadībā, pie klavierēm Inga Strante, bet pieteica pati mūzikas skolas direktore Katrīna Borozdina. Paldies visiem!

Tālāk grupas ceļš veda uz domi, pa ceļam iepazīstoties arī ar pilsētas apskates vietām. Domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs iepazīstināja viesus ar Salacgrīvas novadu, tā veidošanos, attīstību, pasākumiem. Daudziem patika domes apmeklējums arī tāpēc, ka visi dabūja novada piespraudītes. Daudziem vāciešiem pēc tam tās bija piespraustas pie somas vai pie ārjakas.  Nākamā apskates vieta – pilsētas muzejs. Iveta Kalniņa iepazīstināja ar nēģu zvejas īpatnībām, kā arī pievērsa uzmanību interesantākajiem eksponātiem muzejā , arī muzeja krātuvē. Pēc sātīgām pusdienām sekoja nodarbība Dabas aizsardzības mācību centrā ar Intu Somu – aktīvās nodarbībās par Latvijas dabu, liekot lietā gan zināšanas, gan veiklību, gan sadarbības prasmes.  Vakars pagāja tautiskā gaisotnē kopā ar “Cielavas spēlmaņiem”, vācu skolotājas brīnījās, ka viņu skolēni tik labprāt iesaistījās dejošanā. Dejoja visi- vai nu māk , vai nemāk, sanāk vai nesanāk. Stunda pagāja nemanot. Pēc dancošanas vācu zēni gāja pie muzikantiem un sirsnīgi pateicās (un neviens viņiem to nelika darīt!) – tā ir  zīme, ka tiešām ir paticis.

Akvareļi, māls  un sports

Ceturtdienas rīta cēliens pagāja radošā gaisotnē pie keramiķa Imanta Klīdzēja. Katram bija jāuzzīmē viens akvarelis un jāizveido kaut kas uz virpas no māla. Nodarbībā valdīja mākslinieciska gaisotne, turklāt mūsu skolēnus bija “apsēdis jautājumu sports” – jautājumi par mālu, darbiem, aprīkojumu utt. bira cits aiz cita, māksliniekam bija tikai jāspēj atbildēt.  Dodoties uz skolu, apmeklējām nēģu taci, lai dabā redzētu muzejā iepazīto īpašo nēģu zvejas iekārtu. Pēcpusdiena skolā bija sportiska – stunda kopā ar skolotāju Jāni Cīruli, kam sekoja savstarpējie basketbola un futbola mači.

Pankūkas, stundas un “Bāka”

Piektdiena bija pankūku diena- skolotājas Līgas Siliņas prasmīgā vadībā grupa cepa plānās pankūkas. Katrs varēja pielikt savu roku, garšoja labi, arī skolas direktorei.  Tad skolēni apmeklēja vienu mācību stundu, bet vienu stundu aktīvi sarunājās angliski – kopā ar skolotāju A.Gromovu-Ķūrenu. Vakars pagāja dažādās aktivitātēs JIC “Bāka”, kur nodarbības vadīja gan pieredzējusi šajā jomā Laura Tiesnese, kā arī mūsu pašu skolnieces.

Cēsis

Tradicionāli skolas ekskursija veda mūs uz Cēsīm, laiks brīnišķīgs, pilsēta sakopta, melnie gulbji savā vietā, foto uz pils kāpnēm, viduslaiku pils apskate , plus NBS demonstrējumi, mājupceļā vēl Veczemju klinšu apskate. Viesi atzina, ka patika šī ekskursijas diena, un ka gribētu vēl kādu reiz atbraukt uz Latviju.

 

Svētdiena- ģimeņu diena

Svētdiena tika pavadīta kopā ar viesģimenēm –maršruti visdažādākie- peintbols, Sigulda, rodeļi, pikniks. “Ģimenes diena , manuprāt, bija visjautrākā , jo mēs ,paliela kompānija, bijām uz peintbolu pēc kura mums bija pikniks. Pēc piknika devāmies uz Siguldu uz rodeļu trasi un apskatīt Gūtmaņa alu. Šī diena bija nogurdinoša, bet ,neskatoties uz to, mēs vēl vairāk satuvinājāmies un sadraudzējāmies”, stāsta Rihards.

 

Rīga, vecpilsēta un mājup

Laiks, kas mūs priecēja visus nedēļu, pirmdienas rītā bija pārdomājis būs labs, tāpēc Vecrīgas apskate bija diezgan īsa, bet tomēr svarīgākais tika apskatīts. Iepriecināja tas, ka kādas šī ekskursija likās par īsu. Brīvo laiku skolēni pavadīja pēc saviem ieskatiem, skolotājas noteikti vēlējās apmeklēt Centrāltirgu, kas viesus pārsteidza ar savu apjomu, piedāvāto preču daudzumu un sakārtotību.

Atziņas par projektu

Elizabete: “Man un Jendrikam kopā bija interesanti uzzināt kaut ko vienam par otru, uzzināju vairāk par “Kommunion” (tās ir tās iesvētības, kas vācu jauniešiem ir nozīmīgs notikums).

Patrīcija, kas atgriezusies savā klasē pēc divu gadu prombūtnes: “Man pašai ļoti patika arī laiks ko varēju pavadīt kopā ar latviešiem un uzzināt vairāk par viņiem. Es beigās gribēju, lai Lisanna paliek ilgāk”.

Rihards: “Bija ļoti laba pieredze, varējām uzlabot savas angļu valodas zināšanas un , protams, jauni draugi”.

Ance: “Man patika šī nedēļa ar vāciešiem, jo šajā laikā latvieši bijām vienoti, plānojām vakara plānus kopā, kopā  pavadījām brīvo laiku, devāmies ciemos viens pie otra, gājām ārā. Kopumā šī nedēļa bija jautra, piepildīta ar dažādām emocijām un šī nedēļa pagāja ļoti ātri”.

Nedēļa tiešām pagāja ātri, ir dažas atziņas, kuras ņemsim vērā, plānojot nākamo tikšanos.

Paldies skolēniem un viņu ģimenēm par skolēnu uzņemšanu- Ancei Kalniņai, Patrīcijai Altenburgai, Aleksim Gobam, Līvai Priekulei, Justīnei Liepiņai, Miķelim Vilkaušam, Elizabetei Bērziņai, Rolandam Zēģelim, Diānai Zmičerevskai, Rihardam Bendrātam. Visiem tas ir izaicinājums uz nedēļu uzņemt ģimenē svešu jaunieti, kas runā svešā valodā. Bet visus pavasarī sagaida brīnišķīgs ceļojums pretvizītē uz Vāciju.

Projekta nedēļu koordinēja un visur līdzi bija

Inta Cirša un saka paldies visiem , kas palīdzēja un atbalstīja šo skolēnu apmaiņas projektu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildēt