ŠOGAD – DZEJA SVIN!
Dzeja svin, tādēļ šajā gadā īpaši godinājām Raini un Aspaziju, jo viņiem – 160 gadu, Dzidru Rinkuli – Zemzari, viņai – 105, bet Auseklim – 175. Sākumskolas skolēni tuvāk iepazīstoties ar mūsu izcilajiem dzejniekiem, veidoja plakātus par tiem, lasīja un ilustrēja viņu dzejoļus, tā radot uzskates materiālus skolas telpās, tā uzrunājot citu klašu skolēnus – “ielūkojies”, “izlasi”, uzzini”.
Mūsu skolā (arī citās) dzeja dzīvo bibliotēkā. Kas notika tur (klases audzinātājiem tajā brīdī bija brīvstunda:)?
Par to mums stāsta bibliotekāre Vineta Dance.
Septembra mēnesī skolas bibliotēkā skanīgākais un pieprasītākais vārds bija DZEJA! Katru dienu gan liels, gan mazs ilgāk pakavējās pie dzejas grāmatu plauktiem. Skolotāji par stundu norises telpu izvēlējās bibliotēkas telpu (bildē 7.a klases skolēni un klases audzinātāja), jo kur gan vēl labāk sameklēt, lasīt, ieklausīties un sajust to, ka DZEJA SVIN!
Sākumskolas klases katra savā laikā bibliotēkā sanāca, lai sarunātos par grāmatu, tās tapšanas ceļu. Iepazinās ar Bērnu žūrijas grāmatām un uzsāka to lasīšanu un vērtēšanu.
Pirmās klases skolēni kopīgā sarunā sprieda par Agneses Vanagas grāmatu “Jannis un Čapa. Vienu dienu ačgārni”. Mēģināja iedomāties kādu dienu savā dzīvē, kad uz skolu nāktu vecāki, kad koki augtu ar saknēm uz augšu, kā arī izmēģināja sēdēšanu uz un zem galda. Rakstījām savus vārdus otrādi un mēģinājām tos izlasīt. Pavisam jocīgi skanēja!
2.klases skolēni meklēja atbildes uz jautājumiem par domāšanu un rakstīšanu. Vai, domājot, var darīt vairākus darbus reizē? Vai rakstīšana ir darbs? Kopīgi izlasot Toma Dirgēla grāmatu “”Mans tētis raksta grāmatu”, izsekojām grāmatas tapšanas ceļam. Atklājām, ka grāmatas sākums ir kāda domas un pēdējā pietura ir skolas bibliotēka.
Savukārt, 3.klases skolēni iejutās dzejnieka lomā. Iepazinās ar Ulda Ausekļa priecīgajiem un krāsainajiem dzejoļiem no grāmatas “Kā tauriņi raibi”. Dzejnieka dzejoļi aizveda mūs vasaras vidū, kad var spēlēties, ālēties un smieties. Trešklasnieki mēģināja “salabot” autora dzejoli “Vainadziņš”, atrast vietu pazudušiem vārdiem. Darbiņš likās grūts!
Bet sākumskolas lielākie, ceturtklasnieki, ar Jāņa Baltvilka dzejoli “Kurzemes zvanu spēle” no grāmatas “Purva burvis” ceļoja pa Kurzemes dažādām vietām. Iepazina Latvijas karti un ieklausījās ļoti skanīgos nosaukumos. Nu ļoti skanīgi nosaukumi mūsu Latvijas apdzīvotām vietām! Tie tik bija atklājumi, kad, izvēloties kādu dzejolī dzirdētu vietu, to izpētot, nācās veidot vizītkarti!
Taču paši lielākie, 12.klases skolēni, kultūras pamatos dzeju savija kopā ar mākslu – dzejā saskatīja sev svarīgo, izvēlējās dzejas rindas, atlasīja materiālus radošajam darbam un dzejas rindas atveidoja vizuāli skolotājas Ivetas Rozenbergas vadībā.
Skolas bibliotēkā vēl ilgi septembra gaisotne priecēs ikvienu, jo īpašais taurenis “Dzeja svin” uz saviem spārniem nesīs šo dienu sajūtas mazā, katra skolēna atstātā, sajūtu zīmējumā.
Teksts un foto: V.Dance, I.Kupča
