Atvadu vārdi skolotājai Dzidrai Gīzei

Dzidra Gīze

(8.06.1928.-11.09.2023.)

Ar skolotāju Dzidru Gīzi jeb kā viņu mīļi sauca – Gīzīti –  aiziet vesels laikmets. Viņa lepojās, ka var svinēt dzimšanas dienu kopā ar savu pilsētu. Mācījusies Korģenē, beigusi Salacgrīvas vidusskolu, kur nostrādājusi  visu savu darba mūžu, ne tikai mācot un audzinot  pašus mazākos, bet mudinot skolēnus iemīlēt gan mūziku, gan teātra mākslu. Skolēniem un skolotājiem viņa vienmēr būs atmiņā ar savu smaidu, dzirkstošo humoru un aizrautību. Viņa vienmēr priecājās par ciemiņiem un prata tos uzņemt. Šovasar skolotāja kuplā ģimenes, draugu, bijušo kolēģu un skolēnu lokā nosvinēja savu 95 gadu jubileju, pati uzlūdza viesus un  priecājās par visiem, kuri varēja tikt.

Dzidras mūža aizrautība bija bites, dziesmas un cilvēki. 17 gadus viņa vadīja pensionāru biedrību, dziedāja senioru korī “Salaca”.  Bet svarīgākie bija viņas bērni, mazbērni un mazmazbērni. Vecumdienas viņa pavadīja ziedu un savas ģimenes mīlestības ieskauta.

Mantojumā mums paliks “Dzidriņas dziesmu grāmatas”, vēl šogad 1. septembrī parakstītais apsveikums savai skolai un sirsnīgais smaids.

… Aizdimd gadi. Uzdzirkst zvaigznes.

Tavas dziesmas dzīvo.

Mūs no Tavām labām dziesmām

Neviens neatbrīvo.

Tavas dziesmas dzīvo.

(M. Bārbale)

Izsakām līdzjūtību ģimenei un draugiem, skolotāju Dzidru Gīzi mūžībā pavadot.

Atbildēt