Salacgrīvas skolotāji jaukā rudens ekskursijā

 

14.oktobrī Salacgrīvas vidusskolas skolotāji devās tradicionālajā Skolotāju diena ekskursijā. Pēc ilgām debatēm, ko braukt skatīties, tika izlemts par labu Jūrmalai.

Pa ceļam vērojam brīnišķīgo rudenīgo dabu un Jūrmalas īpašo koka apbūvi, galapunktā piestājam zīmīgā ielā – Jāņa Pliekšāna ielā, kurā atrodas Raiņa un Aspazijas vasarnīca –muzejs. Triju ēku komplekss piedzīvoja savu atjaunošanu un tika atklāts pagājušajā gadā, apvienojot moderno un seno. Ekskursija muzejā sākās ar filmiņu par abiem mūsu dižgariem- mūsdienīgi atraktīva, kas “ salika visu pa plauktiņiem”, ja kas no abu biogrāfijas bija aizmirsies. Jaunajā ēkā – fotogrāfijas, skaidrojumi, aktīvi uzdevumi, un iespēja “ piemērīt” uz savas galvas Raiņa vai Aspazijas lauru vainagus.

Pirmajā stāvā pie sienas izveidota abu dzejnieku dzīves un radošās darbības laika līnija ar simboliskiem darbiem attiecīgajā laikā posmā.

Otrajā stāvā istabiņas iekārtotas tā, kā bijis dzejnieku dzīves laikā, tās viņi izīrējuši vasarniekiem, bet paši apmetušies vien tad, kad tūrisma sezona bija beigusies. Varējām iedomāties, kā Rainis sēdēja verandā un uz no Šveices līdzatvestā dēlīša rakstīja savus darbus.

Pārejot jauko pagalmiņu, nokļūstam pie vasaras mājiņas, kuras otrā stāvā divās mazās istabiņās dzīvoja paši dzejnieki. Tās vienlaicīgi var apskatīt ne vairāk kā 9 apmeklētāji. Aspazijas istabā ir skaista kokgriezumiem rotāta  gulta, bet Raiņa istabiņa drīzāk atgādina vientuļnieka celli, tik vienkārša tā ir.

Pēc vasarnīcas apmeklējuma dodamies pa citām Raiņa un Aspazijas vietām Jūrmalā, nobraucam garām Aspazijas mājai, apstājamies Salacas ielā pie mazītiņās vasarnīcas, kur abi jaunie dzejnieki tikās slepeni, jo Aspazija vēl bija precējusies. Par mājas svarīgumu gan liecina vien piemiņas plāksne un kādu entuziastu atstātie dēļi ar Raiņa dzejas uzrakstiem. Priecīgāks prāts ir pie Raiņa paša izlolotās un celtās vasarnīcas, kur viņi viesmīlīgi uzņēma draugus un paziņas, jo pašreizējais īpašnieks sāk vasarnīcu atjaunot.

Dzejnieku takas mūs aizved uz Raiņa priedēm, kas ar tēlnieka Kristapa Gulbja rokām  pārtapušas skulpturālā objektā , dzejnieka Raiņa iecienītā atpūtas vietā, kurai viņš veltīja dzejoli “Lauztās priedes”, un kas simboliski iemūžina atmiņas un liecību par laiku, vietu un notikumiem, kas te kādreiz risinājušies. Tur top arī kopbilde. Laiks mūs saudzē un nelīst, jūra ir pavisam mierīga.

Pēc tam katram ir laiks Jomas ielā atrast sev tīkamāko kafejnīcu un mierīgi papusdienot. Vakarā mūs sagaida spoži izgaismotā mazā Dzintaru koncertzāle, kuras restaurācijai Jūrmalas pašvaldība iztērējusi 13 miljonus eiro. Tā ir būvēta 1936.gadā un ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Zāle ir mājīga, jo apdarē izmantots koks. Koncertu sniedz pasaulslavenā vijolniece, kas mūzikas ceļu  uzsākusi Jūrmalā- Vineta Sareika, “Artemis Quartet” pirmā vijole,  kopā ar vienu no spilgtākajām jaunās paaudzes franču pianistēm Amandīni Savarī  Abu mūziķu izpildījumā baudījām norvēģu komponista Edvarda Grīga trīs vijoļsonātes, kuras, kā atzinis pats komponists, visuzskatāmāk raksturo viņa dzīves trīs radošos periodus. Tas, ko saklausām, noteikti ir Norvēģijas dabas  skaistums un atskaņas no norvēģu folkloras. Mākslinieces saņem milzīgus aplausus un ziedus, jo zālē noteikti ir daudzi, kas V.Sareiku pazīst personīgi, piedevās mākslinieces  vēlreiz nospēlē mīļāko sonātes daļu.

Tā nu garīgi bagātināti atgriežamies mājās un sakām paldies Salacgrīvas novada domes deputātiem par finansējumu ekskursijai.

Inta Cirša

 

 

 

 

Atbildēt