Pavasaris skolā vienmēr atnāk ar īpašu noskaņu — ziedošiem kokiem, saules piepildītiem rītiem un sajūtu, ka tuvojas pārmaiņu laiks. Tieši šādā gaisotnē Salacgrīvas vidusskolā 15. maijā izskanēja 9. klases Pēdējais zvans — svētki, kuros satikās prieks, pateicības skolotājiem, atmiņas un cerības par nākotni.
Šī diena bija īpaša gan skolēniem, gan skolotājiem, vecākiem un viesiem. Tā bija iespēja atskatīties uz kopā pavadītajiem gadiem — uz smiekliem starpbrīžos, draudzībām, pirmajiem panākumiem, izaicinājumiem un neaizmirstamajiem mirkļiem, kas paliks atmiņā vēl ilgi.
Pasākuma laikā īpašus iedrošinājuma vārdus 9. klašu skolēniem veltīja skolas direktore Sanita Strauberga, aicinot jauniešus ticēt sev, nebaidīties no izvēlēm un ar pārliecību doties pretī jaunajiem izaicinājumiem.
Sirsnīgu sveicienu absolventiem bija sagatavojusi arī 8. klase. Īpašu emocionālu noskaņu radīja muzikālais priekšnesums — dziesma “Kāda laimīga sagadīšanās”, kas lika ikvienam aizdomāties par laiku, pārmaiņām un skaistajām nejaušībām, ko sniedz skolas gadi. Paldies klases audzinātājai Līgai Siliņai.
Pēdējais zvans vienmēr ir vairāk nekā tikai svinīgs pasākums. Tas ir īpašs mirklis starp bērnību un nākamo dzīves posmu — starp atmiņām, kas jau kļuvušas par daļu no mums, un sapņiem, kas vēl tikai gaida savu piepildījumu. Tā ir diena, kad īpaši svarīgi apstāties un pateikt sirsnīgu “paldies” cilvēkiem, kuri šo gadu laikā bijuši līdzās, atbalstījuši, iedrošinājuši un palīdzējuši augt.
Paldies visiem mācību priekšmetu skolotājiem par zināšanām, pacietību un ieguldīto darbu! Un īpašs, no sirds teikts paldies klases audzinātājai Marikai Zeidmanei par rūpēm, sapratni, iedrošinājumu un kopā piedzīvotajiem mirkļiem, kas paliks atmiņā vēl ilgi.
Noslēgumā visiem 9. klases skolēniem tika vēlēta veiksme eksāmenos, izturība, drosme un pārliecība par to, ko dara.
Lai šis Pēdējais zvans kļūst nevis par atvadām, bet par skaistu sākumu kam jaunam.
Raksts: Inga Bašena
Foto: Helēna Tomsone (11.d)
