Turpinājums Vācijas brauciena aprakstam

Svētdiena, 14.04. Skolēni dienu pavada viesģimenēs.  Kādus pasākumus ģimenes ieplānojušas, noskaidrosim rīt. Mēs, skolotājas, šodien apmeklējām dievkalpojumu Handevittas ev. lut. baznīcā. Tas bija arī iesvētību dievkalpojums 16 jauniešiem – 8 meitenēm un 8 puišiem. Patīkami bija satikt mūsu pašvaldību sadraudzības aizsācēju mācītāju Hansu- Jirgenu Fridrihsenu.

Pusdienās pie Biedrības Salacgrīvai ( „ Freundeskreis Salacgrīva – Handewitt ” ) ilggadējās atbalstītājas Brunhildes Hartvigas- Bunceles pārrunājām turpmākās,  iespējamās sadarbības jomas, kuras varētu atbalstīt šī biedrība. Dalījāmies atmiņās par daudzajiem kopīgi realizētajiem projektiem pašvaldību sadarbības ietvaros.

Vakariņās pie skolu sadarbības koordinatores Danielas Šneideres, kura jau šoruden ar Handevittas skolas skolēniem ieradīsies Salacgrīvā, izvērtējām iepriekšējā gada programmu.

Izrādās, ka šā gada dalībai projektā , vācu skolēnu vidū ir nopietns konkurss. Tā ir ļoti laba reklāma gan Salacgrīvai, gan Latvijai.

Pirmdiena, 15.04. No rīta paredzētas divas radošās nodarbības. Pirms tam jaunieši dalās iespaidos par pavadīto svētdienu kopā ar viesģimeni: viens devies izbraukumā uz Frīzu ((minoritāte Vācijā ) salām, vērojot paisumu un bēgumu, īpašo arhitektūru , labiekārtotās pludmales, cits izklaidējies atpūtas parkā, kāds piknikā.

Daļa skolēnu mēģinās pierādīt, ka ūdenī ievietoti priekšmeti ir vieglāki, un kāds spēks uz tiem darbojas. Tiek veikti neskaitāmi eksperimenti un izdarīti secinājumi. Vienojamies, ka ar laivu Nr. 4 smago kravu no vienas salas uz otru pārvest būs visracionālāk.

Darbmācības nodarbībās, mums jau pazīstamais kolēģis Klauss- Pēters , māca skolēniem izgatavot interesantu spēli – koka kastīti ar irbulīšiem. Metamais kauliņš ir noteicošais spēles elements. Visi darbojas ļoti meistarīgi : zāģē, vīlē, slīpē, urbj, naglo, līmē, par ko bieži saņem uzslavas no skolotāja. Grūti pat izvērtēt, kuram veicas labāk – meitenēm, vai puišiem.

Tad vēl mācību stundas līdz pusdienām ( šodien atļauts beigt nedaudz ātrāk, jo dosimies uz Flensburgu ar autobusu visi kopā, tāpēc jāpaspēj vēl paēst pusdienas ).

Iepazīstam tradīcijām bagātās, vairāk kā 100 gadu vecās , Flensburgas alus darītavas ražošanas procesu – no iesala brūvēšanas līdz pat jau transportēšanai sagatavotām paletēm.

Pēc uzmanīgas klausīšanās un skatīšanās, sekoja degustācija – bezalkoholiskais alus, iesala dzēriens, minerālūdens, limonāde ar aukstajām uzkodām.

Atlikušo laiku varēja veltīt Flensburgas apskatei.

Vakarā  mūsu projekta koordinatori Tilo Jagovs un Daniēla Šneidere kopā ar mums izvērtēja darba programmu Handevittā. Rīt atvadīšanās no draugiem. Skumji.

Pēdējā projekta diena, 16.04., otrdiena.

No rīta 8.00 pulcējamies skolas aulā, uzmundrinošus atvadu vārdus saka skolas direktors Paveleka kungs, kurš solās ierasties rudenī Salacgrīvā kopā ar bērnu delegāciju. Līdz šim Latvijā viņš nav bijis, tāpēc šķiet ļoti ieinteresēts.

Izskan atzinīgi vārdi no vācu bērnu vecākiem par mūsu audzēkņiem, kas rada mūsos neviltotu prieku. Arī mūsu skolēniem ir ko teikt gan viesģimenēm, gan skolotājiem, kā arī sniegt īsu projekta izvērtējumu, kuri visu uzsver, kā lielisku iespēju paplašināt savu redzes loku, bagātināt valodas prasmes, iepazīt sadzīvi un tradīcijas.

Acīs asaras, atvadas un firmas Hansen Borg autobuss mūs jau ved uz Hamburgu ( pirms tam gan dažas meitenes cenšas apelēt pie koordinatora sirdsapziņas, ka 16.04. skaitās projekta diena, bet velti, skolotājs paliek nelokāms un līdzbraukšana uz Hamburgu izpaliek).

Hamburga , kas ir otra lielākā Vācijas pilsēta ar 1,8 milj. iedzīvotāju, mūs sagaida ar sauli un 22 grādu siltumu!!!

Dodamies uz divstāvu autobusu ( maršruts A ), lai dotos 1,5 stundu ilgā ekskursijā pa pilsētu.

Gūstam lielisku priekšstatu par lielāko Vācijas ostas pilsētu. It īpaši visiem patīk skaistais rātsnams, greznās savrupmājas, parki un daudzie kanāli ( to šeit ir vairāk, nekā Amsterdamā un Venēcijā kopā ņemot ).

Vēl tikai neliela pastaiga pa megapoli , un autobuss mūs nogādā lidostā. Pēc 2 stundu lidojuma atkal esam mājās, Latvijā.

Ruta Valeniece