Mūsējie Vācijā-skolotājas Rutas Valenieces skatījumā

10.aprīlis.Izbraucam plkst. 14.00 no Statoil pieturas- visi laikā, visiem pases.

Jau pa ceļam apzināmies, ka divas stundas pirms izlidošanas nepaspēsim, kas mūs dara nedaudz nervozus. Grupas nevar reģistrēties laikus ( caur internetu ). Rinda nav gara, process īss, dodamies uz muitu un robežkontroli- neatļautu vielu nav, varam meklēt izlidošanas  „vārtus ”. Mūsu vidū ir viszinātāji, viss tiek laikus noskaidrots. Iekāpšana bez starpgadījumiem. Tiem, kuri lido pirmoreiz , neliels uztraukums.

Lidmašīna paceļas līdzeni, lidojam 7 km augstumā, aiz borta – 40. Turbulenci tikpat kā nejūtam, pēc divām stundām tikpat līgani nolaižamies Hamburgā, kas mūs sagaida ar lietu, toties bez sniega.

Pie izejas mūs sagaida Gvendolīna un Antonija – 9. klašu audzinātājas, tātad arī autobuss. Prieks par atkalredzēšanos un divas stundas ceļā. Migla un lietus.

2x2x2 stundas , un esam Handevittā, kur mūs sagaida ar ovācijām ( meiteņu spiedzieniem ).

Visi tiek ātri „savākti ” un pa jaunajām mājvietām.

11.04.,ceturtdiena. Agri  jāceļas, jo 7.00 jādodas uz skolu. Esam jau piecos augšā. Daniela Šneidere , projekta koordinatore, mūs aizved uz skolu – jaunais korpuss tiešām iespaidīgs, milzīgs plašums un gaišums, iespaidīgas telpas. Skolēnus aicina pieteikties uz deju un ēst gatavošanas nodarbībām.

Pārsteidz tas, ka visas telpas nepārtraukti tiek slēgtas, tai skaitā skolotāju istaba, arī tas, ka uz citām ēkām jāpārvietojas ar drēbēm ( ko reizēm aizmirstam), jo gājieni diezgan pagari.

Uzspīd saulīte, ko tūlīt nomaina lietus un drēgnums. Sporta halles telpā, uz kuru vēl joprojām var nokļūt ,ejot cauri ģērbtuvēm, notiek dejas apmācība- „ līnijdejas ar jūtām”.

Otrā grupa cītīgi mizo un griež sīpolus, taps sīpolkūka. Ir glīti noformēta recepta , atbilstoši projektam.

10.30 ierodas birģermeisters  un prese. Uzrunā skolas direktors Andreas Poweleks, projekta koordinatori Tilo Jagovs  un Daniēla Šneidere.

Nopietnu uzrunu saka Artūrs Kristiansens- pašvaldības vadītājs. Saņemam suvenīrus un informatīvos materiālus: skolēniem T – krekliņi, mums pildspalvas. Tad seko kopīgs foto avīzei un vēsturei.

Beidzot saņemam arī programmas, kurām nepieciešams atšifrējums, piem. , Sr. nozīmē Frau Schneider. Garajā starpbrīdī skolas direktors lielajā skolotāju istabā notur informatīvo sanāksmi – ar nākamo gadu tiks ieviests ģimnāzijas kurss  ( 11 klase ), neatkarīgi no tā , cik daudz skolēnu pieteiksies. Tiek spriests – būt vai nebūt skrējienam apkārt skolai 12.04., jo sola lietu.

Tiek pārrunātas visas detaļas, uzdevumi klašu audzinātājiem un tiem, kas nav audzinātāji.

Neviens nevar atbildēt uz jautājumu, cik skolotāju strādā skolā, jo esot liela kadru mainība- kāds nostrādā divus mēnešu, cits pusgadu. Lielākā daļa skolotāju nav vietējie ( pat ne no Handevittas pašvaldības ). Izbrīnu rada lielais skolēnu skaits ( vairāk kā 700 ), jo iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši mazs. Bērni dodas uz mācību stundām, par kurām īsti sajūsmā nav.

Pusdienas „ Leiputrijā ” ( Schlaraffenland ) ir bezgala garšīgas, it īpaši liela ir svaigo salātu izvēle.

Seko sporta aktivitātes: kāpelēšana pa sienu, lēkāšana pa milzīgu piepūšamo matraci un basketbols.

15.30. dodamies uz savu mājvietu Elundā, skolēni uz jaunajām mājām. Vakariņas skolotājām paredzētas pie kolēģēm Flensburgā .

Rīt notiks aktivitātes svaigā gaisā- jāatpūšas.

12.04. , piektdiena. Šodien mūsu Kārlim dzimšanas diena. Daniēla ir uzcepusi kūku, visi sveicam un cienājamies. Mākslas stundā tiek „ uzlabotas” fotogrāfijas no septembra  Salacgrīvā- kāds skolotājs ir dabūjis ūsas, es jubilāra cepurīti. Četri plakāti ar pilnveidotām bildēm tiek izlikti apskatei skolas koridorā.

Darbs ar tekstilijām – tiek veidoti no filca trauciņi, sākumā lieli, bet ,kad izmazgās veļas mašīnā 40 grādu temperatūrā, iegūs pareizo izmēru.

Ārā smidzina, bet visa skola pulcējas veselības skrējienam skolas teritorijā – viens aplis apm. 2 km. Skrien uz izturību, ne ātrumu. Piedalās visi, izņemot tos, kuriem ir atbrīvojumi slimības dēļ. No mūsējiem uz starta 14.Trīs laika kategorijas – 15 min, 30 min. un 60 min.

No mūsējiem visizturīgākie izrādās Rihards un Daniels – 60 min. distancē. Vareni!!!

Lielākā daļa no 9. klašu meitenēm arī veic šo izturības pārbaudi, protams, arī zēni.

Tālāk seko grilēšana skolas pagalmā – desiņas ar maizītēm un Cola ( kastēm), neskatoties uz to ,ka skolai ir piešķirts „Veselīga uztura ” sertifikāts, bet šis ir izņēmuma gadījums..

Pēc tam dodamies zosu gājienā uz Hullerupu spēlēt golfu. Celš ir vēsturisks – Ochsenweg – Vēršu ceļš, kas senos laikos bija svarīgs tirdzniecības ceļš starp Dāniju un Hamburgu. Pamats ciets, ved cauri skaistam mežam. Pēc lietus viss smaržo pēc pavasara, visapkārt brīnišķīgas , kuplas egles. Pirms pāris gadiem šis ir izveidots un labiekārtots  arī kā Svētceļnieku – lūgšanu ceļš – Pilgerweg, pa ceļam ir lūgšanas un atpūtas vietas. Pēc stundas gājiena esam pie golfa laukuma. Kolēģis mums iesaka iegriezties porcelāna biržā, kas ir sava veida muzejs. Porcelāns no slavenākajām porcelāna fabrikām, protams, attiecīgas arī cenas. Meisenes porcelānu par lētu cenu nenopirksi. Atmosfēra fascinē, jūtama gadsimtu elpa. Pēc golfa un biržas apskates visi dodas uz mājām ( šoreiz ar auto ).

Mēs vēl iepazīstam Handevittu, mums ir labs gids – Boys Pikela kungs, cilvēks, kurš ilgus gadus ir bijis atbildīgs par pašvaldības attīstību, saņēmis augstu apbalvojumu par sadraudzības veicināšanu starp Salacgrīvas un Handevittas pašvaldībām. Apbrīnas vērts ir sociālais ciemats vecajiem ļaudīm, sakārtotā infrastruktūra. Patlaban top jaunais medicīnas centrs, kur visu ārstu prakses būs vienuviet, kas pieļaus efektīgāku medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. 

13.04.,sestdiena. Varam šorīt pagulēt ilgāk, jo nav skolas rīts. Visi tiekamies Flensburgas ostā, lai pa fjordu dotos uz Gluksburgu ( vienas stundas brauciens). Migla, diezgan grūti ko saskatīt, jo īpaši vācu pusē, dāņu puse nedaudz gaišāka. Tilo Jagovs ( mūsu kolēģis ) stāsta interesantas lietas, to pastāstam arī bērniem, jo nevar jau skaļi klaigāt, ir jau arī uz klāja citi pasažieri. Dodamies 30 min. gājienā uz pili pa ainavisku parku-mežu. Mūsu grupas priekšgalā naski soļo mazā Māra ( 5 gadi), Tilo meitiņa, kas liek citiem negausties par garo pārgājienu.

Pilī mūs sagaida divi gidi – viens vācu bērniem, otrs mums, jo ir jātulko. Mūsu gide ir ļoti atraktīva ,un mūs aizrauj ar Dānijas karalistes vēsturi. Pils īpašnieki, karaliskās ģimenes atvases , dzīvo 50 km attālumā no pils, lauku muižā, reizēm ierodas arī pilī, kura ir nodota kā apskates objekts. Sākotnēji bija klosteris, bet  16. gs. vidū tapa pils, kura gadsimtu gaitā diezgan maz mainījusies. Viena no dzimtas atvasēm kļuva arī par Dānijas karali, kurš ieguva iesauku „ Eiropas vīratēvs”, jo savus dēlus veiksmīgi apprecināja ar citu karaļvalstu atvasēm.

Mūs pārsteidza greznās lietas pilī: gleznas, arī austās, kurām izmantoja tikai dabīgās krāsvielas ( piem. sarkanās krāsas 1 grama iegūšanai bija nepieciešami 10000 sarkanie jūras gliemeži ), ar zelta laku klātās tapetes, kuras vietām nevar restaurēt, jo zelta lakas recepte aizgājusi līdz ar tās izgudrotāju u.t.t.

Pabijām gan jumta stāvā, kas bija domāts kalpotājiem, gan pagraba cietumā un moku kambaros. Noslēgumā pasēdējām pils kapelā, kuru izbūvēja 1717. gadā.

Gide uzteica skolēnus par ieinteresētību.

Pēc tam nedaudz pastaigājām pa Gluksburgas pilsētiņu un devāmies atpakaļ uz piestātni, šoreiz jau pa citu ceļu.

Pēc stundas brauciena mums bija iespēja iepazīt Flensburgu, katram pēc saviem ieskatiem ,draugu pieskatītiem.

Nopirkām Flensburger Tageblatt ar kopīgo foto un rakstu par mūsu projektu.

Vakarā posāmies uz tikšanos ar viesģimenēm – mūs sagaidīja bagātīgi klāts bufetes galds un brīnišķīgs audzēkņu koncerts.

Vislabākā atzinība bija vācu bērnu vecāku paldies par šo kopprojektu, kā arī atsauksmes par laiku Salacgrīvā. Prieks arī par labajiem vārdiem mūsu skolēnu „ adresē”.

 Laiks paskrēja nemanot, un uzturēšanās laiks sāk iet uz otru pusi.