Aprīļa nedēļu no 16.-22.aprīlim 12 Salacgrīvas vidusskolas skolēni un skolotājas I.Cirša un V.Dance pavadīja Vācijā, Handevitas pašvaldībā, īstenojot pašvaldību parakstīto līgumu, esot pretvizītē pie Handevitas skolēniem, kuri iepazīti Salacgrīvā pagājušā gada novembrī. Brauciena dalībniece Anete Līcīte dalās savos iespaidos: Tā bija vienreizēja iespēja pabūt tik jaukā vietā, iepazīties ar jauniem cilvēkiem, viņu tradīcijām, dzīvesveidu. Mums katru dienu bija sagatavota programma ar nodarbēm, stundu apmeklējumiem, kā arī tika piešķirts brīvais laiks, kur ģimene, kurā mēs katrs latvietis dzīvojām, varēja radoši izpausties – izplānot mums ārpusskolas nodarbes. Tas viņiem izdevās labi, taču bija arī šķēršļi – visi nedzīvojām pārāk tuvu un tas sagādāja grūtības pabūt visiem kopā.”
Vācija mūs sagaida stipri zaļāka, ar milzu daudzumu ziedošām magnolijām, bet ne tik siltu laiku kā gribētos- izbaudām gan krusu, gan sniegu, gan lietu ar pērkonu.
Skolēniem tā ir pieredzes iegūšana – pirmais lidojums, nedēļa viesģimenē, sazināšanās angļu valodā, iemaņas komunicēt, prasme saskatīt interesanto.
Iepazīstam Handevitas skolu, kas strādā trīs dažādās ēkās. Nedēļas beigās veidojam prezentāciju „ Kas mūs pārsteidza Vācijā” , kur starp citiem pārsteigumiem daudzi attiecas uz skolu dzīvi.Piemēram – stundas notiek divās ēkās, kur jānokļūst ar autobusu, 45 minūšu stundas ievada patīkams skolas zvans. „ Abas skolas ir plašas un daudzveidīgas, klases ir dažādas. Patīkami tādās atrasties.Ir speciālas programmas bērniem ar problēmām. Piemēram, stājas un runas”, saka Gundega Mennika. Stundā skolēni paceļ rādītājpirkstu, ja grib atbildēt, raksta ar zīmuli, devītklasnieki mācās arī izvēles priekšmetus mazās grupās (franču valodā , piemēram, 7 skolēni), bet matemātikā mācās 3 dažādos līmeņos, vizuālās mākslas stundās ar materiāliem nodrošina skola, bet skolēnu darbus var apskatīt visā skolā. Interesanta prakse ir sākumskolā , klasēs ar nosaukumu – delfīni, eži, vāveres kopā mācās 1.un 2.klase. Iztaujājot skolotājus, secinām, ka skolotāju attieksme pret šo praksi nav viennozīmīga. Starpbrīžos skolēni obligāti iet ārā, bet skolēni un skolotāji dežuranti velk lumiscējošas vestes. Gundega stāsta: „ Mani pārsteidza striktais noteikums, ka skolas starpbrīžos obligāti ir jādodas ārā. Neatkarībā no gadalaika. Pie durvīm stāv cilvēki, kas pārbauda, ka skolēni atrodas ārpusē līdz pat starpbrīža beigām” . Jāsaka, ka par aukstuma izpratni mums ir dažādi viedokļi, tas, kas mums liekas auksti, vāciešiem ir pavisam normāla temperatūra. Ja stundās atmosfēra ir diezgan brīva, un var pamanīt skolēnus izmantojot līdzpaņemtos dzērienus, tad nu noteikumi par mobilo telefonu lietošanu ir ļoti stingri. Atrodoties skolā, neredzējām nevienu skolēnu lietojam telefonu, tie ir somās izslēgtā veidā, un tiek izmantoti zvanīšanai tikai pēc stundām. Skolā ir vairāk skolotāju vīriešu nekā Latvijā un valda ļoti atvērta , sirsnīga atmosfēra.
Tas, kas skolā ir jauns, ir OGS(offene Ganztagsschule – atvērtā visas dienas skola- kaut kas līdzīgs pagarinātās grupas, dienas centra un interešu izglītības centra apvienojumam), līdz 15.30 šeit 3.-9.klašu skolēni var nodarboties četras dienas nedēļā var apmeklēt vismaz 9 dažādās nodarbības. Nodarbību grafiks mainās divas reizes gadā. Šeit skolēni var sagatvot arī mājas darbus, un pēcpusdienās dabūt tēju un maizītes. Jāsaka, ka par šo pakalpojumu vecāki maksā vienu eiro dienā. Šo pēcpusdienas skolu ir izveidojusi un 10 gadus vada Sabīne Johansena, kurai šajā skolā gājuši visi pieci viņas bērni, un kura gribējusi interesantu skolu saviem bērniem. Atšķirībā no daudzām Vācijas skolām, kur skolēni iztiek tikai ar līdzpaņemtajām maizītēm, Handevitā darbojas skolas ēdnīca ar izteiksmīgu nosaukumu” Schlaraffenland” (Leiputrija), kur skolēni maksā kasierei, nākot uz pusdienām, paši var izvēlēties svaigus dārzeņus (mūsu skolēni, gan novēroja, ka lielākie tīņi dārzeņus izvēlas ne tik labprāt).
Skolēni novēroja arī to , ka mājas atrodas tuvu viena otrai, bet daudzām ir rotājoši elementi, kā arī akmens žogi. Mājās savukārt pie sienām daudz fotogrāfiju un dažādu bilžu. Tas, ko nevar nepamanīt ir neskaitāmās saules baterijas uz māju jumtiem, kā arī biogāzes ražotnes. Tas nozīmē, ka vācieši domā par videi draudzīgu enerģiju lietošanu.
Nedēļas laikā ne tikai apmeklējām stundas, bet iepazinām tuvējo apkārtni – Flensburgu, kur iepazināmies, kā strādā spēkstacija, Gliskburgas pili (kurā uzņemta filma „ Firsts un meitene”), kā arī pludmali ar īpašajiem pludmales groziem, Šlēsvigas Domu ar izcilo koka altāri(ozolkoks, starp citu nāk no Baltijas!), seno zvejnieku ciematiņu „ Holm”, izbaudām braucienu ar kuģīti, apskatām Vikingu muzeju Haitabu. Noslēgumā izbraukājam Hamburgas ostu, iepazīstam pilsētas ievērojamākās vietas- Mihaela baznīcu, Rātsnamu, dzelzceļa staciju.
Nobeigumā dažu brauciena dalībnieču iespaidi: Elīza Ozoliņa: „ Man pašai personīgi ļoti patika braucieni ar kuģīšiem, pilsētu apskate, vakari ģimenēs un Vācijas daba. Beidzot bija iespēja iepazīt citas ģimenes, skolēnus un pilsētas. Šis brauciens tiešām deva pieredzi ārpus mājām un uzlaboja valodas zināšanas. Bija ļoti grūti šķirties no ģimenēm un jauniegūtajiem draugiem.”
Paula Kalniņa:” Brauciens uz Vāciju bija patiešām izdevies. Man ļoti patika tas, ka visi tik ātri sadraudzējāmies un spējām kontaktēties angļu valodā. Arī šī man bija ļoti liela pieredze angļu valodas zināšanu leitošanā. Aktivitātes bija ļoti interesantas un aizraujošas, gluži tāpat kā ekskursijas. Viss bija saplānots godam. Protams, ir ļoti daudz un dažādu atšķirību starp mūsu valsti, taču tas nenoliedzami ir tikai pozitīvi! Es nevēlējos braukt mājās ne mirkli, tieši tāpēc, ka mums visiem kopā bija tik interesanti un jautri. Ļoti ceru, ka spēšu uzturēt kontaktu ar Handevitas draugiem un viennozīmīgi domāju, ka atgriezīšos tur vēl ne vienu vien reizi! 🙂
Anete Rozenberga: „ Šī nedēļa Vācijā bija vienreizēja. Tā deva mums jaunu pieredzi, iespaidus par ikdienas dzīvi, skolu, brīvo laiku arī iedvesmu- mainīt tagad kaut ko savā dzīvē, ikdienā un ,protams, draudzību, kuru turpināsim. Nedēļas laikā mēs apskatījām skaistas vietas kā Glickburgas pili, vietējo muzeju, ostu, vikingu muzeju, pludmali, zvejnieku ciematiņu, kā arī skaistu, sakoptu apkārtni. Bijām pirmie, kas izbrauca ar 2 jauniem autobusiem. Izbaudījām laiku kopā ar vācu ģimenēm. Viss bija jauki. „
Nobeigumā gribas pievienoties Anetes Līcītes teiktajam: „ Lai nu kā arī būtu, tā bija neaizmirstama pieredze, kurā varēju gan pilnveidot savas angļu valodas prasmes, gan paplašināt redzesloku. Pēdējā dienā pat nevēlējos doties mājās. Liels paldies visiem, kas man un pārējiem deva šo lielisko iespēju!”
Bet mājās nav nemaz daudz laika vaļoties, jo jau 24.septembrī pie mums ciemos būs nākamie Handevitas devītklasnieki -jāsāk plānot.
Nedēļu ilgajā pieredzes braucienā ieskatījās Inta Cirša
